Galerija
„Lai runātu par vēl citām personām, kurām varētu noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijā saistībā ar situāciju Ukrainā un Krievijas Federācijas rīcību, pārkāpjot starptautiskās tiesības un anektējot Krimu, ir jātiekas ar amatpersonām, kuru kompetencē ir šādu lēmumu pieņemšana, tostarp ārlietu ministru un iekšlietu ministru. Komisija plānojusi to darīt jau tuvākajā laikā.” To otrdien, 25.martā, konstatē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis pēc sēdes, kurā komisijas deputāti iepazinās ar mūsu valstij nevēlamo ārzemnieku sarakstu veidošanu un kontroli.
Imigrācijas likums noteic tās kompetentās amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par ārzemnieku, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, iekļaušanu sarakstā. Ja ārzemnieks ir Latvijai nevēlama persona, par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs, savukārt iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no likumā minētajiem apstākļiem, tostarp kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Atsevišķos gadījumos par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā var lemt arī Valsts robežsardzes priekšnieks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks, komisijas deputātus informēja Iekšlietu (IeM), Ārlietu ministriju (ĀM), Valsts robežsardzes un PMLP pārstāvji.
Uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu par šādu gadījumu statistiku aizvadītajos gados, IeM pārstāvis sacīja, ka iekšlietu ministrs pagājušajā gadā pieņēmis lēmumu par vienas personas iekļaušanu sarakstā, savukārt šogad – par 16 personu iekļaušanu tajā. Ārlietu ministrs šogad lēmis par 18 personu iekļaušanu Latvijai nevēlamu personu sarakstā, informēja ĀM pārstāvis.
PMLP aizvadītajā gadā izdevusi 254 izbraukšanas rīkojumus labprātīgai valsts atstāšanai, pieņēmusi 22 lēmumus par piespiedu izraidīšanu un 165 atgriešanās lēmumus bez ieceļošanas lieguma, sacīja PMLP pārstāvis. Savukārt Valsts robežsardze visbiežāk konstatē gadījumus, kad ārzemnieki Latvijā ilgstoši uzturējušies nelegāli. Šādi gadījumi aizvadītajā gadā bijuši vairāk nekā 200, deputātus informēja Valsts robežsardzes pārstāvis.
Lai kontrolētu amatpersonu pieņemtos lēmumus par citu valstu iedzīvotāju ierindošanu sarakstā, Valsts robežsardzei ir izveidota datu bāze, kas saistīta ar pārējo kompetento iestāžu datubāzēm un Šengenas informācijas sistēmas liegumu datu bāzi. Tajā tiek ievadīti konkrētas personas dati, un to sakritības gadījumā personai tiek liegta ieceļošana Latvijā.
Uz komisijas deputāta Alekseja Loskutova (Vienotība) jautājumu, kādos gadījumos ārzemniekam tiek noteikts ieceļošanas aizliegums nacionālā līmenī, proti, Latvijā un kuros gadījumos – visā Šengenas zonā, IeM pārstāvis sacīja, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam, ja tiek konstatēts apdraudējums, kas varētu attiekties arī uz citām ES dalībvalstīm, tiek noteikts aizliegums personai ieceļot visā Šengenas zonā.
Saeimas Preses dienests