„Bērnu tiesības augt ģimenē ir noteicošās, un ir skaidrs, ka ar informatīvām kampaņām te neiztikt - Labklājības ministrijai jāizstrādā atbalsta pasākumu plāns bērnu adopcijai Latvijā un nonākšanai Latvijas audžuģimenēs. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, aicinām Labklājības ministriju pārskatīt un palielināt atbalsta apmērus ģimenēm, kas grasās pieņemt bez vecāku apgādības palikušu bērniņu,” otrdien, 18.martā, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Pērn tika adoptēti vairāk nekā 200 bērnu, bet vēl 1300 bērni palikuši ārpusģimenes aprūpē. Tomēr pēdējos gados adoptētāju skaits pieaug, deputātus informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Līvija Liepiņa, akcentējot, ka LM plāno šogad izstrādāt koncepciju bērnu adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas attīstīšanai un stiprināšanai.
Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdztekus bērnu adopcijas veicināšanai uzmanība jāpievērš preventīvam darbam ar ģimenēm, lai vecākiem netiktu atņemtas tiesības audzināt savus bērnus. Saeimas deputāte Inga Bite, akcentējot L.Liepiņas sacīto, ka īpaši grūti atrast aizbildņus slimiem bērniem, vai kuru vecāku slimības vēsturē ir seksuālas saslimšanas, alkoholisms un atkarības no narkotiskām vielām, uzsvēra, ka vajadzētu noteikt par pienākumu ģimenes ārstiem doties regulārās vizītēs pie jaundzimušajiem. Tā varētu sekot līdzi ne tikai jaundzimušā veselībai, kas ir īpaši būtiska bērna vispārējai attīstībai, bet arī uzraudzīt ģimenes apstākļus, sacīja I.Bite.Runājot par adopciju uz ārvalstīm, biedrības „Zvannieku mājas” vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte vērsa uzmanību, ka visvairāk bērnu tiek adoptēts nevis no bērnu aprūpes iestādēm, bet no audžu ģimenēm, kur bērni nereti jau ir iejutušies, nodibinājuši draudzības saites. Audžuģimenes šajā procesā nevar iebilst un arī adoptētājiem neesot viegli, jo bērni grib atpakaļ uz dzimteni, sacīja S.Dzenīte-Cālīte. Lai novērstu audžuģimeņu bezpalīdzību, Saeimas Juridiskajā komisijā notiek darbs pie likumu grozījumiem, kas paredz noteikt audžuģimeņu tiesības pārsūdzēt Bāriņtiesas lēmumus, tai skaitā par bērna adopciju uz ārvalstīm, informēja l.Liepiņa.
Tomēr deputātu bažas raisīja dati, ka uz ārzemēm joprojām adoptē vairāk bērnus no audžuģimenēm, nevis no bērnunamiem. Atbildot uz komisijas deputāta sekretāra Dzintara Ābiķa jautājumu, kādēļ ārvalstnieki tik aktīvi izvēlas adoptēt bērnus no Latvijas, L.Liepiņa sacīja, tas skaidrojams ar caurskatāmo un, salīdzinot ar citām valstīm, vienkāršo adopcijas procesu. Vienlaikus viņa sacīja, ka ārvalstu adopcijā tiek ievērotas likuma normas – ļaut adoptēt uz ārvalstīm tikai tos bērnus, kam Latvijā adoptētājus nevar atrast.
Savukārt komisijas deputāte Daina Kazāka (RP) akcentēja, ka finanšu pārdales sistēma neveicina bez ģimenes aprūpes palikušo bērnu palikšanu valstī vai nonākšanu pašmāju ģimenēs – viena bērna uzturēšana aprūpes iestādē valstij izmaksā vidēji 750 eiro mēnesī, bet bērna pabalsts adoptētajai ģimenei ir vien nepilni 12 eiro mēnesī, savukārt adopcija uz ārvalstīm valsts budžetam neizmaksā neko.
Saeimas Preses dienests