Diskutējot par valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, otrdien, 4.martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izkristalizējās nepieciešamība pēc uzlabojumiem gan kredīta piešķiršanas, gan valsts publiskā iepirkuma par kredīta apkalpošanu nosacījumos.
Lai pilnveidotu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to konkurētspējīgāku un studentiem pievilcīgāku un pieejamāku, komisijas deputātu aicināja atbildīgās ministrijas sadarbībā ar komercbankām jau līdz rudenim vienoties par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat ministrijām jādomā, kā pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas modeli kopumā, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos un tā atbilstu darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai.
Komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola, norādot uz tendenci samazināties izsniegtajiem valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem, vaicāja, vai tas ir saistīts ar studentu intereses zudumu vai studējošo skaita krišanos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Ķirsons sacīja, ka galvenie kredītņēmēji bija studenti nepilna laika programmās, taču tajās studējošo skaits pēdējos gados ievērojami krities. Turklāt arī komerckredītu nosacījumi kļūst arvien konkurētspējīgāki ar valsts galvotajiem kredītiem.
Komisijas priekšsēdētāja akcentēja pērnā gada pieredzi, kad Finanšu ministrijai (FM) nācās rīkot iepirkumu uz valsts galvotā kredīta administrēšanu divās kārtās, jo pirmajā kārtā pieteiktās procentu likmes bija pārāk augstas; studenti riskēja nesaņemt kredītus laikus. Ne mazāk svarīga ir savlaicīga izsoles organizēšana, lai studenti jau laikus zinātu, vai viņiem aizdevums būs pieejams, akcentēja D.Reizniece-Ozola, uzsverot, ka aizdevumam ir jākalpo studentu interesēm, tāpēc jāmazina visi šķēršļi tā saņemšanai.
Turklāt jau ceturto gadu pēc kārtas uz publisko iepirkumu par valsts galvoto studiju un studējošo kredītu administrēšanu arī pērn pieteicies tikai viens pretendents. Šī situācija gan kropļo konkurenci, gan kāpina kredītu procentu likmes, deputātus informēja FM valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne. D.Reizniece-Ozola pauda bažas, vai valsts galvoto kredītu piedāvājums ir konkurētspējīgākais un piedāvātās procentu likmes ir iespējami zemākās.
Viens no iemesliem banku zemajai interesei apkalpot valsts galvotos kredītus varētu būt to biznesa stratēģija un darbības prioritātes, sacīja B.Bāne. Tāpat, iespējams, varētu pārskatīt nosacījumus bankām, kuras pretendē uz valsts galvoto aizdevumu izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz filiāļu tīklu.
Komercbanku asociācijas pārstāvji akcentēja neērtības valsts galvoto kredītu parādu piedziņā, norādot, ka stingrākas sankcijas pret parādniekiem ar valsts galvojumu bankas drīkst uzsākt tikai pēc 180 nokavējuma dienām, bet komerckredīta gadījumā bankas var rīkoties jau ātrāk – pēc 70 dienām. Runājot par iespējamu valsts iesaisti neatmaksāto aizdevumu piedziņas procesā, IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns pauda viedokli, ka valstij nevajadzētu uzņemties neierastus pienākumus, nodarbojoties ar parādu piedziņu.
Savukārt attiecībā uz studentu izvēli par labu komerckredītam Komercbanku asociācijas pārstāvji akcentēja, ka kredīta pieteikuma izskatīšana valsts galvotajam kredītam ir daudz ilgāka nekā komerckredītam.
Valsts galvotā kredīta konkurētspējas veicināšanai komisijas deputāte Inga Vanaga rosināja noteikt kredīta dzēšanu 30 procentu apmērā ne tikai no studējošā kredīta par katru mācību vai kredīta atmaksas laikā kredītņēmējam piedzimušo bērnu, kā tas ir pašlaik, bet arī no studiju kredīta.
Saeimas Preses dienests