Obligāts centralizētais eksāmens fizikā, bioloģijā vai ķīmijā ir tikai viens no faktoriem, kas varētu uzlabot skolēnu vidējo zināšanu līmeni eksaktajos priekšmetos, vienlaikus motivējot arī skolas un Izglītības un zinātnes ministriju pilnveidot mācību procesu. Svarīgi ir ar interešu izglītības un karjeras konsultāciju palīdzību palielināt skolēnu interesi par eksaktajām zinātnēm. Par to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti bija vienisprātis, otrdien, 18. februārī, ar nozaru ekspertiem diskutējot par vēl viena obligātā centralizētā eksāmena ieviešanu.
„Personības attīstībā sociālajām zinībām ir svarīga loma, bet tām jāiet kopsolī ar skaidru izpratni par dabas zinībām. Ļaujot atteikties no eksakto priekšmetu apguves, izjaucām līdzsvaru bērnam svarīgo prasmju apguvē. Cietusi arī izglītības sistēma kopumā, un šobrīd tiek meklēti veidi tās labošanai. Eksāmenu ieviešana var būt viens no līdzekļiem, tomēr apšaubāma ir iespēja tos ieviest jau 2015./2016. gadā, ņemot vērā skolotāju pieejamību un skolēnu sagatavotību,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.
Eksakto zinību studentu skaits nav pietiekams, lai varētu nodrošināt valsts tautsaimniecības attīstību. Turklāt ceturtā daļa studentu Rīgas Tehniskajā universitātē nespēj nokārtot pat pirmā kursa ziemas sesijas eksāmenus, deputātu uzmanību vērsa Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Vilnis Rantiņš.
Komisijas deputāts Vladimirs Reskājs akcentēja, ka, ņemot vērā zemo atalgojumu, nav pamata no pedagogiem prasīt labākus rezultātus. Savukārt Inga Vanaga uzsvēra uzņēmēju lomu karjeras iespēju skaidrošanā – lai skolēni laikus koncentrējas uz izvēlētajā profesijām nepieciešamajām zināšanām.
Vērtējot iespējas ieviest jaunu obligāto eksāmenu, jāpatur prātā, ka tam jābūt piemērotam skolēniem ar atšķirīgiem sagatavotības līmeņiem, uzsvēra Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle akcentēja, ka pamatskolā skolēni apgūst eksaktos priekšmetus pēc vienota standarta un 9.klase ir pēdējais laiks, kad ieviest obligātu eksāmenu eksaktajos mācību priekšmetos.
Runājot par šķēršļiem vēl viena obligātā eksāmena ieviešanai eksaktajos priekšmetos, komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāmeklē veids, kā ieviest diferencētas prasības arī profesionālajām kultūrizglītības iestādēm. Vienlaikus D.Reizniece-Ozola uzsvēra, ka skolēnu sagatavošana studijām ir arī augstskolu uzdevums, domājot par izlīdzinošu kursu piedāvājumu reflektantiem ar dažādiem zināšanu līmeņiem, kā arī prasot centralizētos eksāmenus iestājpārbaudījumos.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis pauda viedokli, ka obligātais eksāmens tikai parāda zināšanu līmeni, bet nerisina problēmu – skolēnu zemo interesi par studijām eksaktajās zinībās. Vienlaikus jau pēdējos gados veiktas izmaiņas mācību saturā, lai padziļinātu dabaszinību apguvi jau agrīnā vecumā.
Saeimas Preses dienests