Saeima ceturtdien, 13.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Apsardzes darbības likumu, kas paredz būtiskus jauninājumus apsardzes iestāžu un komersantu darbībā. Grozījumi precizē un nosaka prasības apsardzei attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, sadarbības līgumiem, darba līgumiem, sertifikātiem, speciālās atļaujas saņemšanu, pakalpojumu veidiem, kā arī apsardzes darbinieku formas tērpiem.

Viens no jaunumiem būs Eiropas Savienības regulas piemērošana, kas nosaka pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanas kārtību. Šādas atļaujas izsniegs Valsts policija, un par to būs jāmaksā valsts nodeva.

Izmaiņas noteiks četrus apsardzes pakalpojumu veidus – fizisko, tehnisko, inkasācijas un apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk inkasācijas apsardze būs kā atsevišķs apsardzes pakalpojuma veids, un tai būs jāsaņem atsevišķa atļauja. 

Jaunais regulējums noteiks, ka apsardzes darbinieka formas tērpiem jābūt atšķirīgiem no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu apsardzes uzņēmuma nosaukumu. Tāpat plānots, ka turpmāk apsardzes darbiniekus varēs nodarbināt, tikai slēdzot darba līgumus. Slēgt uzņēmuma līgumus vairs nebūs iespējams. Tas gan neattieksies uz studentiem, kuri apsardzes darbībā apgūs praksi, lai iegūtu apsardzes sertifikātu.

Grozījumi paredz atvieglot apsardzes sertifikātu saņemšanas kārtību personām, kuras apguvušas akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un ieguvušas drošības speciālista kvalifikāciju. Šādām personām nebūs jākārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījums.

Apsardzes komersantam būs jānodrošina, ka apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par minētajiem jautājumiem veiks darbinieki, kuriem ir atbilstošas zināšanas. 

Jaunais likums papildināts ar pienākumu komersantam pārliecināties par apsardzes pakalpojuma līguma slēgšanas tiesībām, jo, kā norādījuši likumprojekta autori, praksē ir gadījumi, kad kāda objekta apsardzi pieprasa personas, kurām nav tiesību to darīt, jo nekustamais īpašums pieder citai personai.

Ņemot vērā, ka apsardzes komersanti praksē slēdz sadarbības līgumus, turpmāk būs pienākums par to informēt pakalpojuma ņēmēju, lai trauksmes gadījumā cilvēki nebūtu pārsteigti par cita apsardzes uzņēmuma ierašanos. 

Lai mazinātu administratīvo slogu, jaunais regulējums noteic, ka turpmāk iekšējās drošības dienestu vajadzēs reģistrēt, ja apsardzi veiks vairāk nekā pieci darbinieki. Pašlaik tas ir jāreģistrē, ja drošības dienestā strādā trīs vai vairāk darbinieku.

Jaunais regulējums aizstās 2006.gadā pieņemto likumu par apsardzes darbību.


Saeimas Preses dienests