Jelgavas pilsētas pašvaldībai stingrāk jāizvērtē amatpersonu atbildība par konstatētajiem pārkāpumiem pašvaldības uzņēmumos. To norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, iepazīstoties ar Valsts kontroles revīziju, kurā tika secināts, ka pašvaldība nav nodrošinājusi efektīvu kapitālsabiedrību pārvaldību un revīzijas izlasē iekļauto uzņēmumu rīcība norāda uz vairāk nekā 8,7 miljonu latu nelietderīgu izlietojumu.
Trešdien, 5.februārī, komisijas sēdē deputāti izteica neapmierinātību, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība nav pietiekami izvērtējusi amatpersonu atbildības pakāpi. Tāpat deputāti pieņēma lēmumu, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai līdz šī gada 15.septembrim un nākamā gada 15.janvārim ir jāinformē komisija par 14 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas gaitu.
„Nepamatoti palielināti un necaurskatāmi tarifi, nelikumīgas prēmijas un piemaksas, iepirkumu tiesiskā regulēja neievērošana, izšķērdīgi reprezentācijas pasākumi un komandējumi, tā ir tikai daļa no Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Jelgavas pilsētas kapitālsabiedrībās,” norāda komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
Valsts kontrole, veicot revīziju Jelgavas pilsētas kapitālsabiedrībās, ir konstatējusi, ka SIA „Jelgavas autobusu parks” ir atsavinājusi 18 lietotus autobusus par vairāk nekā 33 tūkstošiem latu, kaut pēdējo divu gadu laikā pirms atsavināšanas to remontdarbos ir iztērējusi gandrīz 300 tūkstošus latu.
Komisijas priekšsēdētāja informē, ka sēdē deputāti nesaņēma atbildi, vai šajā laika posmā vecos autobusus ir bijis nepieciešams aktīvi izmantot, lai nodrošinātu pašvaldību ar sabiedrisko transportu, līdz ar to komisija neguva pārliecību par remontizdevumu lietderību. Turklāt autobusi tika atsavināti, nerīkojot izsoli, lai gan Publisko personu finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka manta ir jāatsavina par iespējami augstāku cenu.
„Izskatās, ka esošais normatīvo aktu regulējums nav pietiekams, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, atsavinot mantu, rīkotos caurskatāmi un lietderīgi, tādēļ būtu jāsāk diskusija, vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju mantas atsavināšanas principi jānosaka normatīvajos aktos, piemēram, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā. Ir nepieņemami, ka jomās, kurās attiecīgajā teritorijā komersantiem faktiski ir monopolstāvoklis un iedzīvotāji ir spiesti maksāt par pakalpojumu, komersanti nerīkojas maksimāli lietderīgi,” norāda E.Siliņa.
„Uzskatu, ka rājiens un mēnešalgas samazinājums uz trīs mēnešiem divām amatpersonām ir nepietiekams sods par tik apjomīgiem pārkāpumiem. Šeit ir jārunā par amatpersonu atbrīvošanu no amata. Valstī ir iespējams atrast spējīgus vadītājus, kuri nodrošinās normatīviem aktiem atbilstošu un efektīvu Jelgavas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību,” kritisks bija komisijas sekretārs Ņikita Ņikiforovs.
Tāpat komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš informēja, ka atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” ministrs aicinās Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju septiņu dienu laikā sniegt paskaidrojumu par pieļautajiem pārkāpumiem un par rezultātiem komisiju informēs.
Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka neizpratni rada arī tas, ka neatbilstošu grāmatvedības un izdevumu uzskaiti kapitālsabiedrībās nav laikus konstatējuši zvērināti revidenti. „Piemēram, SIA „Jelgavas poliklīnika izdevumi par ekskluzīviem apģērbiem un kosmētiku konkrētiem darbiniekiem tika atzīti par saimnieciskajā darbībā attaisnotiem izdevumiem un uzskaitīti reprezentācijas izdevumos. Šādas neatbilstības zvērinātiem revidentiem vajadzēja pamanīt, jo tas ir saistīts ar nodokļu aprēķinu,” kritiska par zvērinātu revidentu darba kvalitāti ir E.Siliņa.
Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka sistēma, kad pašvaldības pašas izvēlas zvērinātus revidentus un veic tiem samaksu par pakalpojumiem, noteikti neveicina atzinumu objektivitāti. „Ir jāvērtē, cik pamatots ir nosacījums, ka atzinumus par pašvaldību un to kapitālsabiedrību gada pārskatiem sniedz zvērināti revidenti. Pašvaldību vadītāji nav ieinteresēti, lai atzinumos parādītos informācija par iestādes nepilnībām, jo tas norāda uz darbības nepilnībām,” akcentē komisijas priekšsēdētāja.
Uz nepieciešamību palielināt zvērinātu revidentu atbildību par sniegtajiem atzinumiem komisijas sēdē norādīja arī deputāte Inga Vanaga.
Komisijas priekšsēdētāja akcentē, ka gandrīz visās pašvaldībās, kurās Valsts kontrole ir veikusi revīzijas par kapitālsabiedrību pārvaldību, ir konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi. „Ņemot vērā, ka pašlaik Tautsaimniecības komisijā notiek darbs pie Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma, uzskatu, ka tajā ir jāietver ne tikai valsts, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldīšanas principi,” viedokli pauž E.Siliņa.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvadību uzraudzības departamenta direktore Liene Kristapsone sēdē deputātus informēja, ka atbalsta šādu viedokli, jo pašvaldības bieži savu autonomijas statusu izprot kā visatļautību un tiesības ignorēt likumus.
Saeimas Preses dienests