Psihologu profesionālās darbības regulējums ir jānostiprina likumā šī Saeimas sasaukuma laikā. Par to Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti bija vienisprātis, otrdien, 4.februārī, iepazīstoties ar Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto informatīvo ziņojumu par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību.
„Jau iepriekš komisija ir centusies pie viena sarunu galda sēdināt dažādās ierakumu pusēs esošās psihologu un psihoterapeitu nevalstiskās organizācijas, lai kopā strādātu pie vienota psihologu profesionālās darbības regulējuma. Tomēr šie centieni auglīgu rezultātu nenesa. Tāpēc komisija jau pirms diviem gadiem vērsās pie Saeimas, kura lēma uzdot Ministru kabinetam līdz aizvadītā gada 2.septembrim sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu “Par psiholoģiskās palīdzības sniegšanu”. Šobrīd likumprojekts nav iesniegts Saeimā, tāpēc šodienas komisijas sēdē par šo situāciju iztaujājām atbildīgo institūciju pārstāvjus,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
A.Barča arī informēja, ka tāpat Saeima 2012.gada 31.maijā uzdeva Ministru kabinetam (MK) līdz 2012.gada 1.oktobrim izvērtēt akreditēto studiju programmu psiholoģijā atbilstību normatīvajos aktos ietvertajām prasībām attiecībā uz psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem.
Komisijas sēdē PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis deputātus informēja – lai nodrošinātu MK dotā uzdevuma izpildi, kā arī apzinātu problēmas, kas saistītas ar psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu publiskās iestādēs, un izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai, aizvadītajā gadā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdeva rīkojumu par darba grupas izveidošanu. Darba grupa, kurā strādā valsts institūciju pārstāvji, ir izstrādājusi likumprojektu, kurš pirms iesniegšanas Saeimā jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām un jāvirza izskatīšanai MK.
Tāpat V.Vesperis sacīja, ka likumprojekta autori rosina izveidot psihologu sertificēšanas sistēmu, kā arī likumā definēt minimālās kvalifikācijas prasības, psihologa darbības jomas, kā arī profesionālās darbības pamatprincipus un kompetences. Tāpat likumprojekta autori mudina jaunajā likumā noteikt psihologa tiesības, pienākumus un atbildības, kā arī klienta tiesības, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību, dokumentācijas glabāšanas nosacījumus un psihologu profesionālās darbības pārraudzību.
V.Vesperis informēja deputātus, ka likumprojektā piedāvāts veidot psihologu sertifikācijas padomi, kurā būtu pārstāvēta gan valsts pārvalde, gan nevalstiskās organizācijas, kā arī veidot psihologu ētikas komisiju, kurā strādātu sertificēti psihologi, un padomes sekretariātu, kurā strādātu Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Tāpat likumprojektā piedāvātajā pārvaldības modelī rosināts veidot sertifikācijas komisijas konkrētās specializācijas jomās, kurās strādātu profesionālo organizāciju pārstāvji.
Viņš arī vērsa uzmanību uz virkni vēl neskaidriem, bet būtiskiem jautājumiem, tostarp, vai sertifikācijas sistēma jāattiecina uz visiem psihologiem vai tikai tiem, kurus nodarbina vai kuru pakalpojumus izmanto publisko personu iestādes, kā arī kura valsts institūcija pēc likuma pieņemšanas būs procesa pārraugs.
Pašlaik Latvijā minimālās izglītības prasības likumā un MK noteikumos noteiktas un sertifikācija attiecas tikai uz psihiatriem un ārstiem psihoterapeitiem, minimālās izglītības prasības MK noteikumos un tiesību aktos definētas attiecībā uz izglītības psihologiem, sociālajiem un speciālajiem pedagogiem, savukārt attiecībā uz psihologiem, psihologa asistentiem, mākslas terapeitiem un sociālajiem darbiniekiem ir noteikts profesijas standarts, turpretī psihologa psihoterapeita profesijas standarts un robežas tiesību aktos nav definētas.
Kā būtisku problēmu komisijas sēdē deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība) minēja psihologu un psihoterapeitu nevalstisko organizāciju sašķeltību Latvjā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve sēdē apliecināja, ka ministrija atbalsta vienota psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Jurševska sacīja, ka šis jautājumu loks vairāk uzskatāms par IZM atbildības sfēru.
Saeimas Preses dienests