Ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs ceturtdien, 23.janvārī, akcentē Austrumu partnerību, tostarp gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē kontekstā. Debates par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos Latvijas parlamentā notiek jau ceturto reizi.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsvēra Latvijas līderību ārpolitikā ES līmenī, tostarp attiecībā uz Austrumu partnerību tādās valstīs kā Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija. „Latvijas līderība tieši Austrumu partnerības, kā arī Centrālāzijas jautājumos iezīmē mūsu valstisko tēlu Eiropas Savienības un NATO valstu uztverē. Tā ir mūsu pievienotā vērtība gan Eiropas Savienības, gan NATO ārpolitikā. Tāpat šī priekšrocība ir konkrēts, mērķtiecīgs un tālredzīgs veids, kā īstenot mūsu valsts un iedzīvotāju intereses drošībā un ekonomikā,” sacīja O.Ē.Kalniņš.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs savā runā arī akcentēja, ka Latvijas loma ES aizvien pieaug, kam par iemeslu ir ne vien pasaules līmeņa ekonomistu, finansistu, pētnieku un politiķu pievērstā uzmanība mūsu valsts veiksmīgajai taupības politikai ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā, bet arī Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta šajā gadā. „Turklāt Latvijas pieaugošā loma Eiropas Savienībā padziļināsies, mūsu valstij pirmo reizi kļūstot par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē nākamā gada sākumā,” teica O.Ē.Kalniņš.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica savā runā akcentēja Austrumu partnerību un nepieciešamību Latvijas prezidentūras prioritāšu kontekstā rast atbildi uz virkni ar to saistītu jautājumu. „Kopš Ukrainas atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu Eiropas Savienībā nožēla par nerealizētajām iespējām un dramatiskā situācijas attīstība Ukrainā pēc Viļņas samita mijas ar neziņu par šīs politikas nākotni. Vai Austrumu partnerībai būs lemts kļūt par tikpat ambiciozu neveiksmi kā Lisabonas stratēģija?” retoriski vaicāja komisijas priekšsēdētāja un vienlaikus pauda cerību, ka tā nenotiks, ņemot vērā Austrumu partnerības īpašo vietu Latvijas prezidentūras prioritāšu vidū un to, ka mūsu valstij būs iespēja un pienākums darīt daudz, lai tā nenotiktu.
Pārfrāzējot viena no ES dibinātājiem Robēra Šūmana pirms vairāk kā piecdesmit gadiem teikto, ka Eiropa ir atvērta arī Austrumeiropā esošajām tautām, Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja: „Ukraina gluži tāpat kā Latvija kā nedalāma Eiropas sastāvdaļa tika uzlūkota jau tolaik, kad mūsu kontinentu vēl sadalīja dzelzs priekškars. Mēs ar lielu cieņu uzlūkojam Ukrainas tautas drosmi un upurus.” Viņa arī teica, ka sagaida ātru un nepārprotamu kopēju ES reakciju uz nepiedodamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kijevā.
Z.Kalniņa-Lukaševica savā runā pauda pārliecību, ka nedrīkst tikt pieļauta Austrumu partnerības valstu neatgriezeniska attālināšanās no ES. „Iespējams, ir laiks pārdefinēt Austrumu partnerības mērķus un piedāvājumu, kā arī veidot „vairāku ātrumu” politiku, pārgrupējot partnerības valstis atkarībā no to vēlmes veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību,” sacīja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka Latvijai ir, ko dot Austrumu partnerības valstīm.
Ārpolitikas debates tiek translētas tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv, kā arī stenogrammētas. Ar sēdes stenogrammu un skaņu ierakstiem ikviens var iepazīties šeit http://ej.uz/27vi
Pirms debatēm ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.
Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.
Ar ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos var iepazīties šeit http://ej.uz/3gim
Saeimas Preses dienests