Līdzšinējā Hipotēku un zemes bankai, kuras nosaukums mainīts uz valsts akciju sabiedrību „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”, veiks ar zemes reformu saistītās darbības arī pēc tās reorganizācijas. To paredz trešdien, 15.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi septiņos likumos.

„Grozījumi nodrošinās Hipotēku bankas saistību pēctecību, ņemot vērā, ka īpašumu reforma valstī nav pabeigta. Bankas reorganizācijas process virzās sekmīgi uz priekšu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuriem būs nepieciešami līdzekļi uzņēmējdarbības veikšanai, tas ļaus tos saņemt zināmā mērā ar valsts atbalstu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Likumu grozījumi paredz Ministru kabinetam tiesības noteikt institūciju, kura, sākot ar šī gada 1.martu, nodrošinās zemes izpirkšanas procesu. Līdz šim laikam šos uzdevumus veiks „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”. Ekonomikas un Finanšu ministrijas pārstāvji šodien sēdē deputātus informēja, ka arī pēc 1.marta tā būs „Altum”.

Pašlaik „Altum” nodrošina zemes privatizācijas līgumu slēgšanu, ar dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju saistīto maksājumu administrēšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu un apkalpošanu. 
Grozījumi likumos nepieciešami, lai sekmīgi nodrošinātu ar privatizāciju un zemes reformu saistītās darbības. Valdība pērn pavasarī nolēma veidot vienotu attīstības finanšu institūciju. Jaunā institūcija veidota, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un dibinot jaunu holdinga vadošo sabiedrību, iepriekš komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grozījumu likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, grozījumus likumā „Par zemes komisijām”, grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, grozījumus likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kā arī grozījumu likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību” Saeima galīgajā lasījumā skatīs 16.janvāra sēdē.




Saeimas Preses dienests