„Ir būtiski, lai tiktu nodrošināta žurnālistu sociālā apdrošināšana, bet tā ir jāievieš vienlaikus kopā ar atbalsta pasākumiem mediju nozarei. Nav pieļaujams, ka ar it kā labiem nodomiem, bet vienkāršotiem risinājumiem tiktu grauta mediju joma. Tādēļ šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vienojāmies lūgt Ministru kabinetu izveidot darba grupu, kas izstrādātu šādu nozares atbalsta pasākumu sistēmu.” To otrdien, 14.janvārī, atskatoties uz komisijas sēdi, kurā deputāti ar mediju nozares, ministriju un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem diskutēja par žurnālistu sociālo garantiju nodrošināšanu, sacīja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
„Par nepieciešamību pilnveidot žurnālistu sociālās apdrošināšanas sistēmu diskutējām jau aizvadītajā sesijā. Sociālo partneru, ministriju un Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvju vidū ir vienota izpratne, ka vienkāršots risinājums var radīt neparedzamas sekas mediju nozarei. Tādēļ izmaiņām žurnālistu sociālajā apdrošināšanā jābūt pakāpeniskām, ar pietiekami garu pārejas periodu. Žurnālistiem jābūt sociāli apdrošinātiem, bet ir jāmeklē līdzsvarojoši pasākumi, lai mediju nozare varētu ne tikai pastāvēt, bet arī attīstīties,” uzsver I.Mūrniece.
Kā deputātus vēstulē informē Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrība, pašreiz mediju darbinieku situācija sociālās aizsardzības jomā ir nepieņemama – liela daļa darba devēju izvairās no sociālo iemaksu veikšanas, piemēram, samaksa tiek noformēta nevis kā darba alga, bet autoratlīdzība, tādējādi žurnālisti paliek bez sociālajām garantijām, slimības pabalstiem un pensijām.
Tāpat mediju nozares pārstāvji vērsa uzmanību, ka arī darba ņēmēji - žurnālisti – nav pietiekami informēti par savu pienākumu veikt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas, ja atlīdzība mēneša laikā pārsniedz minimālo valstī noteikto mēnešalgu – 320 eiro. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecināja, ka dienests nodokļu parādniekiem izsūta atgādinājuma vēstules, taču žurnālisti tiks informēti atkārtoti.
VID ir izstrādājis metodiskā materiāla projektu, kā atšķirt darba attiecības no autorlīgumiem, taču mediju nozare tam nepiekrīt, deputātus informēja I.Pētersone. VID, ministriju un mediju nozares pārstāvji vienojās turpināt diskusiju par šī dokumenta saturu.
Vienlaikus diskusijas gaitā gan komisijas deputāti, gan mediju nozares pārstāvji atbalstīja domu izveidot atsevišķu struktūrvienību izpildvarā, kurā ar mediju politikas jautājumiem strādātu profesionāļi ar izpratni par nozares specifiku.
Saeimas Preses dienests