Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija ziemas sesijā turpinās sekot līdzi valsts un pašvaldību uzņēmumu darbībai un izdevumu lietderībai, norāda komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
E.Siliņa akcentē, ka arī aizvadītajā sesijā komisija aktīvi vērtēja pašvaldību kapitālsabiedrības. „Valsts kapitālsabiedrībām ir ļoti nevienmērīga dividenžu izmaksas politika, šim jautājumam esam lūguši Valsts kontroli pievērst īpašu uzmanību nākamajā saimnieciskā gada pārskata finanšu revīzijā. Tāpat ziemas sesijā skatīsim, vai valsts pārraugāmie uzņēmumi pilda valdības noteiktās prasības iemaksāt dividendēs 90 procentus no peļņas, bet, ja tā nenotiek – vai ir pieļaujami kādi izņēmumi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
Kā vēl vienu būtisku uzdevumu nākamajā sesijā komisijas priekšsēdētāja nosauc, ka ir svarīgi panākt, lai smagie ekonomiskie noziegumi tiktu izmeklēti prioritāri. „Tajos gadījumos, kad ir ekonomiska rakstura un koruptīvie noziegumi, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ierēdņu bezdarbība, kas novedusi pie līdzekļu izšķērdēšanas vai neiegūtiem finanšu līdzekļiem – tās ir finansiāli ļoti ietilpīgas un sarežģītas lietas, bet ar ļoti smagām finansiālām sekām sabiedrībai. Manuprāt, šādām lietām ir jādod prioritārs statuss. Policija un prokuratūra ir gatavas par to diskutēt, ko arī ziemas sesijā komisijā darīsim,” atzīmē E.Siliņa.
Tāpat komisijas priekšsēdētāja norāda, ka komisijas uzmanības lokā būs arī gaidāmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izlietoto un plānoto izdevumu lietderība, kā arī Nacionālās bibliotēkas attīstības stratēģija.
Aizvadītajā sesijā komisija lielu uzmanību pievērsa ostu darbības pilnveidošanas pasākumiem. „Rudens sesijā komisija aicināja atbildīgās iestādes ziņot par veiktajiem Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanas pasākumiem pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas. Diemžēl līdz pat pagājušā gada beigām neviena brīvostas amatpersona par konstatētajiem pārkāpumiem nav saukta pie atbildības. Aicinot atbildīgās iestādes uz aktīvāku rīcību, jāsecina, ka šobrīd ne valdība, ne atbildīgā ministrija nav ieinteresēta uzsākt ostu pārvalžu darbības pilnveidošanu un pienācīgu uzraudzību. Šie jautājumi ir atlikti, pamatojot to ar nepieciešamību sagaidīt Pasaules Bankas pētījuma rezultātus par ostu darbību, vai vispār ir ignorēti,” akcentē E.Siliņa.
Komisija rudens sesijā pastiprināti izvērtēja Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanu. „Organizējām vairākas sēdes un uzklausījām minēto ministriju pārstāvju sniegto informāciju par ES fondu apguves rādītājiem, pastāvošajiem riskiem un pasākumiem, kurus atbildīgais resors plāno veikt, lai novērstu līdzekļu neapgūšanas risku. Jāsecina, ka atsevišķas ministrijas ir pārāk optimistiski noskaņotas un nesaredz būtiskus riskus fondu apgūšanai laikus, tādēļ deputāti aicināja kritiskāk izvērtēt esošo situāciju ES fondu apguvē,” uzskata komisijas priekšsēdētāja.
Publisko izdevumu un revīzijas komisija 2013.gada otrajā pusgadā arī izvērtēja Valsts kontroles revīziju rezultātus par augstākās izglītības un zinātnes reformas īstenošanas plānu, vietu nodrošināšanu bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību un citām jomām.
Tāpat komisija skatīja Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāda apmēru un pārvaldību, attīstības finansēšanas institūcijas izveidošanas gaitu, valsts pārvaldes institūciju vadītāju atbildību iekšējā kontroles sistēmas izveidošanā un pilnveidošanā, valsts kapitālsabiedrību reformas ietekmi uz valsts budžetu, Saeimas Informācijas tehnoloģiju pārvaldības efektivitātes audita rezultātus un administrācijas darbības stratēģiju 2014.-2016.gadam, kā arī Valsts kases ziņojumu par valsts parāda apkalpošanu, tajā skaitā starptautiskā aizdevuma atmaksu. Komisija arī iepazinās ar Igaunijas parlamenta Budžeta izdevumu komisijas darbības metodēm un principiem.
Saeimas Preses dienests