Jauniešu garantijas iniciatīvas īstenošana ir vitāla Latvijas jauniešiem un ekonomikai kopumā, tostarp jauniešu emigrācijas mazināšanai. Latvijai šīs iniciatīvas ietvaros būs pieejami 29 miljoni eiro. Tieši jauniešu garantijas iniciatīva līdztekus Banku savienības izveidei un Austrumu partnerībai bija Saeimas Eiropas lietu komisijas uzmanības centrā rudens sesijā, uzsver komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Jauniešu garantija ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz visiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas reģistrējas nodarbinātības dienestā, četru mēnešu laikā iespēju saņemt darba, apmācību vai praktisku apmācību piedāvājumu.
„Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jau tuvākajā laikā Eiropas Komisijai ir jāiesniedz jauniešu garantijas īstenošanas plāns, tajā nosakot, kā mūsu valsts šo iniciatīvu īstenos. Tāpēc jau šobrīd ir skaidri zināms – arī gaidāmajā Saeimas ziemas sesijā jauniešu nodarbinātības jautājumi būs Eiropas lietu komisijas darba kārtībā,” akcentē Z.Kalniņa-Lukaševica un informē – komisija ziemas sesijā plāno organizēt diskusiju par mūsu valsts jauniešiem pieejamajām darbavietām un iespējām gūt darba pieredzi brīvprātīgajā darbā.
Eiropas lietu komisijas deputāti rudens sesijā vairākkārt diskutēja par Vienoto noregulējuma mehānismu, kas ir viens no soļiem ceļā uz Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanu, akcentē komisijas priekšsēdētāja. To pirms diviem gadiem iniciēja Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy). Komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu, ka dalībvalstis nupat ir vienojušās par ES banku vienotu uzraudzības mehānismu.
Vienotā noregulējuma mehānisma mērķis ir stiprināt banku pakalpojumu iekšējo tirgu un izveidot drošības mehānismu banku maksātnespējas gadījumos, lai tiktu saglabāta dalībvalstu un ES kopējā finanšu stabilitāte. Vienotais regulējums nozīmēs noguldītāju un nodokļu maksātāju interešu aizstāvību banku maksātnespējas gadījumos.
Aizvadītajā sesijā Eiropas lietu komisijas darba kārtībā būtisku vietu ieņēma arī Austrumu partnerība. Komisija pēc Viļņas samita vienprātīgi pieņēma paziņojumu par situāciju Ukrainā, kurā pauž nožēlu par Ukrainas iestāžu lēmumu Viļņas samitā neparakstīt asociācijas nolīgumu ar ES un atbalstu Ukrainas tautas nepārprotami paustajai vēlmei nostāties uz eirointegrācijas ceļa, informē Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisija rudens sesijā rīkoja ekspertu diskusiju, lai runātu par Austrumu partnerības attīstības iespējām un priekšdarbiem Latvijai kā prezidējošajai valstij ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē, kad arī mūsu valsts plāno organizēt Austrumu partnerības samitu, atzīmē komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat rudens sesijā Eiropas lietu komisija piedalījās starpparlamentārajās sanāksmēs Lietuvas kā ES Padomē prezidējošās valsts vadībā. Tajās turpinājās darbs, lai īstenotu konkrētus soļus dalībvalstu nacionālo parlamentu lomas stiprināšanai ES līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā.
Saeimas ziemas sesijas ietvaros 2014.gada sākumā komisijas uzmanības centrā būs gatavošanās ikgadējām Saeimas ārpolitikas un ES jautājumu debatēm, jauniešu garantijas īstenošanas plāns un Latvijas gatavība un spējas piesaistīt ES fondu finansējumu ekonomikas, pētniecības un inovāciju attīstībai.
Saeimas Preses dienests