Viens no būtiskajiem parlamenta uzdevumiem sociālajā jomā nākamā gada pirmajā pusē būs darbs pie likumprojektiem, kuri paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, sasaistot valsts apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
„Šī ideja gaisā virmo jau ilgāku laiku, un beidzot tā guvusi savu ietvaru arī likumprojektos, kas Saeimā atbalstīti pirmajā lasījumā. Jāatzīst gan, ka obligātā veselības apdrošināšana piedāvātājā veidolā jau raisījusi neviennozīmīgu reakciju un daudzus deputātu jautājumus. Reformas piedāvājumu vērtēsim ļoti rūpīgi, īpaši ņemot vērā, ka tā skar teju ikvienu valsts iedzīvotāju,” uzsver komisijas vadītāja.
Vienlaikus A.Barča norāda – deputāti par iecerēto reformu atbildīgos ierēdņus ir iztaujājuši jau vairākkārt, taču galvenie jautājumi ir palikuši pusatbildēti – kāds labums no izmaiņām būs iedzīvotājiem, kas praktiski mainīsies pacientiem, kad tiks paplašināts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs un samazināsies pacientu līdzmaksājumi. „Grozījumi palīdzēs pārkārtot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, bet kāds labums no tā būs pacientiem – jautājums paliek atklāts,” uzskata komisijas vadītāja.
Nākamajā sesijā joprojām aktuāli būs plānotie Darba likuma grozījumi, jo diskusijas par vairākiem jautājumiem, kurus sociālajiem partneriem nav izdevies saskaņot likumprojekta sagatavošanas gaitā, nu pārcēlušās uz Saeimas komisijas sēdēm. Līdztekus tiem – izmaiņas arodbiedrību regulējumā, kas modernizāciju nav pieredzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma.
„Tāpat Labklājības ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu būtiski reformēt sociālā atbalsta sistēmu, tostarp pārskatot „nabadzības slieksni”, piedāvājot ieviest no valsts pamatbudžeta finansētu „sociālo pensiju”, kā arī minimālo apmēru bezdarbnieka pabalstam. Pieteiktās izmaiņas ir ļoti būtiskas un ietekmēs gan iedzīvotājus, gan valsts budžetu, tādēļ aicināsim ministriju deputātus detalizēti informēt par iecerētajām izmaiņām,” nākamās sesijas aktualitātes iezīmē komisijas priekšsēdētāja.
Komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu, kā šajā darba cēlienā izdevies steidzami veikt nepieciešamos likuma grozījumus, lai būtiski apgrūtinātu dzīvi tā dēvēto „legālo narkotiku” tirgotājiem. „Ieviesām pagaidu aizliegumu „aizdomīgām” vielām, ļaujot tās izņemt no tirdzniecības, vēl pirms pierādīts to kaitīgums. Jau pirmajā dienā, kad likums stājās spēkā, policija veica apjomīgus reidus, izņemot potenciāli veselībai bīstamos vīrakus. Daudzas no šim bodītēm nu ir ciet,” norāda Aija Barča.
A.Barča uzteic arī komisijas deputātu konstruktīvo darbu, strādājot pie izmaiņām bērnu pabalstu sistēmā, kas stāsies spēkā nākamgad. „Lai arī dzīvojam parlamentārā valstī, deputātiem viedokli nereti prasa pēdējiem, nostādot viņus ķīlnieka lomā: vai nu pieņemiet sagatavoto likumu, vai arī reformas nebūs. Līdzīgi arī šoreiz – komisijai tika iesniegti likumprojekti ar acīmredzamu Satversmes tiesas risku, to pieņemšanai atvēlot vien pāris nedēļas. Tomēr vairākās saspringtās sēdēs deputātiem nepilnības izdevās novērst, un izmaiņas pabalstos nākamgad stāsies spēkā,” uzsver par sociālo jumu atbildīgās parlamenta komisijas vadītāja.
Komisijas priekšsēdētāja pauž gandarījumu par sadarbību ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kuras aizstāv sociāli mazāk aizsargāto grupu intereses. „Liels prieks par ikgadējo tradīciju uz diskusiju Saeimā pulcināt invalīdu organizācijas. Šogad kopā analizējām, kā Latvijai veicies ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti ievērošanu, un vērtējām, kas ir darāms turpmāk. Tāpat aktīvs dialogs bija ar senioru organizācijām, plašā pārstāvniecībā Saeimā diskutējot par vecākajai paaudzei aktuālajiem jautājumiem.”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādā 11 deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Sociālās drošības apakškomisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.
Saeimas Preses dienests