Parlamentāriešu un izpildvaras sadarbības stiprināšana, lēmumu pieņemšanas mehānismu pilnveide un kopīga stratēģija jautājumos, kurus katra valsts atsevišķi nespēj risināt efektīvi, ir priekšnoteikums visu triju Baltijas valstu veiksmei. Likumdevēju griba ir, bet joprojām salīdzinoši zemu vērtējama valdību sadarbība. To Baltijas Asamblejas (BA) prezidents Raimonds Vējonis sacīja piektdien, 29.novembrī, uzrunājot BA 32.sesijas un 19.Baltijas Padomes dalībniekus.
R.Vējonis vērsa klātesošo uzmanību ― Baltijas valstu sadarbības pamatprincips ir ļoti vienkāršs ― tikai ciešs parlamentu un izpildvaru koordinācijas mehānisms palīdzēs celt Baltijas reģiona konkurētspēju, taču, atzīstot paveikto, atklāti jādiskutē arī par problēmām. Parlamentāriešu ieguldījums dažkārt paliek tikai rekomendējošā un deklaratīvā līmenī, jo trūkst apņēmīgas un spēcīgas sadarbības izpildvaras līmenī.
Esam tikuši uz priekšu nodokļu krāpniecības apkarošanā, tāpat BA nenogurstoši ir atgādinājusi par RailBaltica nozīmību un nepieciešamību stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību, taču virzības trūkums šajos būtiskajos jautājumos spilgti ilustrē BA un Baltijas Ministru padomes sadarbības ēnas puses, sacīja R.Vējonis
BA prezidents pauda sapratni par to, cik daudz laika un resursu prasa izpildvaras ikdienas darbs, ņemot vērā katras nozares izaicinājumus šī brīža ekonomiskajā un sociālajā situācijā, taču vienlaikus arī uzsvēra ― izpildvara nedrīkst koncentrēties tikai uz kārtējo uzdevumu, tai jāspēj tālredzīgi un stratēģiski izvēlēties prioritāros Baltijas reģiona attīstības un sadarbības virzienus.
„Šajā kontekstā vēlos pievērst uzmanību valdību sadarbībai Baltijas Ministru padomē (BMP), kur, manuprāt, netiek izmantots viss iespējamais potenciāls. Esmu pārliecināts, ka vēl vairāk ir jāstiprina nozaru ministru sadarbība,” sacīja R.Vējonis, akcentējot, ka arī BA spēja ļoti ātri pārorientēties uz jaunu darbības formātu, aktīvi attīstot praktiskas partnerības ― Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē, ar PVN saistītu krāpniecību apkarošanu Eiropas mērogā, likumdošanas nepilnību novēršanu finanšu tirgu kontroles mehānismos.
Viens no pēdējiem BA un BMP sasniegumiem ir vienošanās par trīspusēju sadarbību, lai kopīgi un solidāri rastu risinājumus ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem. „Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu vai pieņemt kā pašsaprotamu to, ka šāda vienošanās tika panākta. Tas pierāda, ka mēs spējam vienoties un, lai arī lēni, tomēr kopīgi virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi ― demokrātiskas, labklājīgas un Eiropas Savienības (ES) ietvarā pilntiesīgas Baltijas valstis,” uzsvēra R.Vējonis.
Piektdien, 29.novembrī, Saeimā notiek BA 32.sesija, kuras darba kārtībā ir jautājumi par sadarbības stiprināšanu tūrisma, organizētās noziedzības un zinātnes un pētniecības, un inovāciju jomās, kā arī vienota digitālā tirgus izveide.
BA prezidents un BMP pārstāvis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 19.Baltijas Padomes ― parlamentu un izpildvaras sadarbības platformas ― ietvaros parakstīja kopīgu paziņojumu, vienojoties turpināt sadarbību arī nākamgad pozīciju koordinēšanā Austrumu partnerības jomā un kopīgo interešu aizstāvībā un īstenošanā ES, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecību, kā arī tūrisma nozarē. Tāpat paziņojumā pausta vienošanās sadarboties, kopīgi meklējot reģionam vislabāk piemērotos dabasgāzes piegādes diversifikācijas veidus, ieviešot Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānu (BEMIP), kā arī pētniecības un inovāciju jomās un reģionāla mēroga enerģētikas infrastruktūras attīstības projektu ietvaros.
Informācija par Baltijas Asambleju un Baltijas Padomi:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbības organizācija, kas dibināta ar mērķi koordinēt Baltijas valstu sadarbību parlamentārā līmenī, diskutēt par jautājumiem un projektiem, kas kopīgi visām trim reģiona valstīm, kā arī, lai paustu kopēju nostāju par politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem un kultūras jautājumiem Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī. BA veido nacionālās delegācijas - 12 līdz 20 deputāti no katras Baltijas valsts parlamenta.
Baltijas Padome ir Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru Padomes jeb Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības platforma. Galvenais Baltijas Padomes mērķis ir īstenot Baltijas valstu sadarbību vienlaikus likumdošanas un izpildvaras līmenī, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu izpildes mehānismu. Baltijas Padomē Baltijas valstu parlamentārieši pulcējas ik gadu Baltijas Asamblejas sesijas ietvaros.
Saeimas Preses dienests