Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.novembrī, lēma tālākai izskatīšanai virzīt ierēdniecības iniciētus un Vides apakškomisijas atbalstītus grozījumus aizsargjoslu regulējumā, kas paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz atļautajām darbībām krasta kāpu un ūdens ņemšanas vietu ķīmiskajās aizsargjoslās, kā arī piekrastes ciemu robežām.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka, ņemot vērā likumu grozījumu nozīmību, komisija aicina sabiedriskās organizācijas iesaistīties diskusijā par grozījumiem Aizsargjoslu likumā un likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Grozījumi papildinās likumu ar jaunu ierobežojumu aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām. Turpmāk centralizētās ūdens ņemšanas vietas īpašniekam vai lietotājam būs jāvienojas ar zemes īpašnieku par zemes īpašuma izmantošanas kārtību un saimnieciskās darbības aizlieguma kompensēšanu stingrā režīma aizsargjoslā ap centralizēto ūdens ņemšanas vietu, informē J.Ozoliņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste šodien deputātus informēja, ka līdz ar likuma grozījumiem turpmāk virknei darbību krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī ūdens ņemšanas vietu ķīmiskajā aizsargjoslā netiks prasīts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, bet būs jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi. Tāpat piekrastes pašvaldībām ciemu robežas vairs nebūs jāsaskaņo ar VARAM, kā arī meža ciršanai krasta kāpu aizsargjoslā nebūs katru reizi jāsaņem Ministru kabineta (MK) rīkojums. D.Vilkaste arī sacīja, ka grozījumi būtiski samazinās administratīvo slogu privātpersonām, mazajam un vidējam biznesam.
Savukārt Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Enģele komisijas deputātiem sacīja, ka šī likuma grozījumu vienīgais mērķis nevar būt tikai administratīvā sloga mazināšana un ka jāvērtē arī MK rīkojuma par atļauju meža izciršanai krasta kāpu aizsargjoslā jēga.
Komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja arī grozījumus likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas paredz likumā iekļaut sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma definīciju, kā arī jaunu prasību – pirms ietekmes uz vidi novērtējuma uzņēmējam būs jākonsultējas ar pašvaldību.
Grozījumus Aizsargjoslu likumā un likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” trīs lasījumos jāskata vēl Saeimai.
Tāpat Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja vēl citus grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz ieviest aizsargjoslas ap aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem. Grozījumi noteiks, ka aizsargjoslu maksimālais platums no šo objektu centra uz sauszemes būs astoņi kilometri. Šādās aizsargjoslās būs aizliegts celt būves, kas traucē aizsardzības objektu darbībai.
Saeimas Preses dienests