„Lai arī jau vairakkārt komisijā esam diskutējuši par bibliotēku nozares attīstību, šodien deputātu uzmanības centrā bija tieši skolu bibliotēku aktualitātes un to iekļaušanās kopējā valsts un pašvaldību bibliotēku tīklā. Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība vēstulē komisijai pauda satraukumu par skolu bibliotēku attīstībai būtiskiem jautājumiem, tādēļ kopā ar tās pārstāvjiem komisijas sēdē noskaidrojām atbildes, kā arī diskutējām par bibliotēku nozares attīstību kopumā,” otrdien, 29.oktobrī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Pirmkārt, šodien secinājām, ka, kaut normatīvā bāze bibliotēku nozarei ir pietiekami sakārtota, problēma drīzāk slēpjas ministriju savstarpējā sadarbībā un nozares sadarbībā ar pašvaldību. Ņemot vērā, ka pašvaldību atbalsts bibliotēku attīstībai ir izšķirošs, komisijā lūdzām bibliotēku nozari šos jautājumus aktualizēt Latvijas Pašvaldību savienības ietvaros, rezumēja komisijas priekšsēdētāja.

Savukārt diskutējot par skolu bibliotekāru darba samaksas jautājumiem, no Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem guvām apliecinājumu, ka arī skolu bibliotekāri ir ietverti Ministru kabineta noteikumos par pedagogu profesiju un amatu sarakstu, tādēļ arī uz tiem attiecas nosacījumi par pedagogu darba slodzi, sacīja I.Druviete.

Kā vienu no aktuālākajiem bibliotēku darbības izaicinājumiem nozares pārstāvji minēja atgūšanos no finanšu un ekonomikas krīzes sekām. Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ervalde akcentēja – ņemot vērā, ka skolu bibliotekāri vienlaikus pilda arī pedagogu darbu, skolu bibliotekāriem būtisks ir metodiskais atbalsts, taču pašvaldību metodiskā atbalsta centri ir likvidēti. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne vērsa uzmanību, ka pedagogi metodisko atbalstu var meklēt ne tikai citās bibliotēkās, bet arī Valsts izglītības satura centrā.

Ņemot vērā, ka augstskolas atrodas dažādu ministriju pārziņā, tās ir nevienlīdzīgā situācijā, jo ministriju ieskati attiecībā uz savu augstskolu finansēšanu atšķiras, tostarp gan saistībā ar atalgojumu darbiniekiem, gan informācijas resursu iegādi, diskutējot par augstskolu bibliotēku jautājumiem, situāciju iezīmēja Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Janbicka.

Savukārt Kultūras informācijas sistēmu centra direktors Armands Magone sacīja, ka pakāpeniskai bibliotēku tehnoloģiju attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešams aptuveni pusotrs miljons latu gadā, taču tagad tāda finansējuma nav vispār. Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu nodaļas vadītājs Jānis Turlajs kā vienu no problēmām minēja bibliotēku digitalizācijas projektu fragmentāciju.

Tāpat klātesošie diskutēja par informācijpratību jeb spēju iegūt un apstrādāt informāciju jauniešu vidū. Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) akcentēja, ka ir būtiski, lai jaunieši, jau beidzot vidusskolu, šīs prasmes būtu apguvuši, savukārt A.Janbicka sacīja, ka pašlaik pat visas augstskolas nav iespējams pārliecināt par nozīmi mācīt šīs prasmes studentiem.



Saeimas Preses dienests