VideoGalerija

„Uzminēt tautas tiesisko pārliecību un tiesiskos uzskatus, lai tos ietērptu pamatlikuma tiesību normās, nav viegls uzdevums, taču mūsu Satversmes tēviem tas izdevās ļoti veiksmīgi. Viens no jautājumiem, par kuriem Satversmes izstrādāšanas gaitā Satversmes tēviem tomēr neizdevās vienoties, bija plašāka un detalizētāka ievada jeb mūsdienu terminoloģijā - preambulas ietveršana pamatlikumā”. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja, piektdien, 25.oktobrī, Latvijas Universitātē atklājot konferenci „Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs”.

Uzrunājot klātesošos, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka ir pārsteidzoši, cik tuvu mēs šodien esam tām idejām, izpratnei un pat vārdiskiem formulējumiem, kādi savulaik bijuši Satversmes autoru prātos, un, diskutējot par pamatlikuma ievada paplašināšanu, redzam, ka pēc būtības jau tolaik deputāti spilgti iezīmēja šīs valsts pašsaprotamības.

Mūsdienās lielai daļai Latvijas tautas valsts pamati nav pietiekami skaidri saprotami un mēs dažubrīd pat esam neizlēmīgi un apmulsuši, formulējot attieksmi pašiem pret savu valsti, tieši tāpēc, akcentējot šīsdienas Satversmes preambulas projektam veltītās konferences nozīmi, S.Āboltiņa pauda uzskatu, ka šāda augstvērtīga, izsvērta diskusija sabiedrībā un ekspertu vidū, ar tai sekojošu skaidru likumdevēja rīcību, būtu lielākā dāvana, ko mēs varētu dāvāt savai valstij, tās simtgadi sagaidot.

„Ticu, ka likumdevējs šodien būs tik tālredzīgs, gudrs un vieds, lai spētu apdullinošajā fona troksnī, kur skan pārmetumi par preambulas izstrādes formu un pat par Latvijas valsts mērķu maiņu, nezaudēt ideju un būtību – konstitūcijas tekstā precīzi iezīmēt Latvijas valsts mērķi un jēgu, kā arī stiprināt vērtības, kas liktas mūsu valsts dibināšanas pamatos,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

„Es patiesi ticu, ka mūsu valsts dibinātājiem nebija šaubu par to, ka latviešu valodai valstī ir jābūt noteicošai lomai un tā ir jāaizsargā, ka valsts pienākums ir rūpēties par latviešu kultūras attīstīšanu un kopšanu, un ka latviešu nācijas pastāvēšanas ilglaicīgums, kā tas preambulas piedāvājumā formulēts – „cauri gadsimtiem”, ir bijis tas, kādēļ Latvijas valsts vispār tika izveidota. Arī tas, ka valsts pamatos likta ideja, kas paredz savstarpēju cieņu starp latvisko vairākumu un mazākumtautībām vienotā politiskā ietvarā - bija tikai viena no pašsaprotamībām,” teica S.Āboltiņa.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka likumdevējam šodien ir iespēja, neaizmirstot pagātnes mācības un likteņa pavērsienus, stiprināt valsts pamatus un veicināt to, lai nākotnē mūsu valsts dzīvotu stiprāka un veselāka. „Mūsu spēkos ir šo iespēju izmantot, lai paustu cieņpilnu pateicību mūsu valsts veidotājiem un brīvības izcīnītājiem. Mūsu spēkos ir katru dienu dzīvot savstarpējā cieņā un visiem kopā veicināt valsts izaugsmi. Mūsu spēkos ir panākt, lai mūsu bērni varētu ar pārliecību turpināt nest savas 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts pamatvērtības nākotnē,” teica S.Āboltiņa.

Satversmes preambulas projektam veltīto konferenci rīko Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Konferenci informatīvi atbalsta izdevums „Jurista Vārds”.



Saeimas Preses dienests