„Šodienas komisijas sēdē, uzklausot izglītības un zinātnes nozaru pārstāvju, izglītības ministra un atbildīgo ierēdņu priekšlikumus par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm izglītības, zinātnes un sporta nozarēm, iezīmējās galvenie problēmjautājumi – finansējums zinātnei un pedagogu atalgojums. Arī augstākās izglītības nozares pārstāvji bija vienoti jautājumā par nepieciešamību palielināt augstākās izglītības finansējumu, kas nākamgad netiek paredzēts. Priekšlikumus apkoposim un vēlreiz vērtēsim, komisijā skatot likumprojektu par nākamā gada valsts budžetu otrajā lasījumā,” otrdien, 16.oktobrī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Pārrunājot finansējumu zinātnei, komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka mērķi to paaugstināt līdz trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai vienu procentu veidotu valsts un Eiropas Savienības finansējums un divus procentus privātā sektora ieguldījumi, var sasniegt tikai, nodrošinot augsta līmeņa pētnieku sagatavotību un vēlmi strādāt privātajā sektorā. Nākamā gada finansējums zinātnei sasniegs 0,6 procentus no IKP, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa, taču Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš akcentēja, ka zinātnes finansējums vēl joprojām netiek plānots proporcionāls IKP izaugsmes tempam.
Diskutējot par pedagogu algu jautājumu, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka izglītības darbinieku arodbiedrību prasība zemāko pedagogu darba algas likmi paaugstināt līdz 310 latiem nav izpildāma – no nākamā gada to paredzēts palielināt līdz 295 latiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka izglītības darbinieki atsakās parakstīt sadarbības memorandu ar valdību, jo solītais algas pieaugums ir niecīgs un pašreizējā atalgojuma sistēma mudina pedagogus palielināt slodzi, un tādējādi krītas izglītības kvalitāte. Ministrs sacīja, ka izprot LIZDA nostāju, bet pedagogu atalgojumu var paaugstināt tikai ar pašvaldību piekrišanu, kas daļu atbildības par skolām nes uz saviem pleciem.
Pedagogi arī iebilst pret sistēmu, ka piemaksas par pakāpju jeb kvalifikācijas celšanu paredzēts izmaksāt ar vairāku gadu novēlošanos, pauda I.Mikiško. Arī S.Liepiņa atzina, ka nākamā gada valsts budžets vēl neparedz finansējumu pedagogu kvalitātes pakāpju celšanas piemaksām. Nākamgad šim mērķim būtu nepieciešams aptuveni viens miljons latu, bet katrā nākamajā gadā - 3,3 miljoni latu.
Komisijas deputāti pozitīvi vērtēja IZM valsts valodas politiku, apsverot iespēju lūgt 144 tūkstošu papildfinansējumu latviešu valodas stiprināšanai, tostarp latviešu diasporā. J.Vucāns uzsvēra, ka latviešu diasporai jānodrošina pastāvīgi pieejami latviešu valodas apguves mācību materiāli. Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) akcentēja, ka latviešu valodas jautājums jāskata plašākā kontekstā, tostarp saistībā ar nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un vēstures programmām augstskolās.
Saeimas Preses dienests