Cilvēktiesību komisija: NEPLP jāpieņem atbildīgs un objektīvs lēmums, vērtējot iespējamu naidu kurinoša satura pārraidīšanu PBK

(15.10.2013.)

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 15.oktobrī, uzklausot informāciju saistībā ar „Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) rīcību iespējamā naida kurinošā satura pārraidīšanu, akcentēja Nacionālās elektrisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lomu atbildīga un objektīva lēmuma pieņemšanā.

PBK Baltijas valstīs pārraidītais raidījums „Cilvēks un likums” par 1991.gada notikumiem Viļņā, izraisījis plašu rezonansi Lietuvā. Tā kā kanāli PBK Lietuva un PBK Latvija reģistrēti mūsu valstī, NEPLP uzsākusi divas administratīvās lietas par iespējamiem likumpārkāpumiem, faktus un notikumus neatspoguļojot godīgi un objektīvi, deputātus informēja padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska. Pašlaik NEPLP gaida vairāku tiesībsargājošo iestāžu atzinumus par iespējamiem likumpārkāpumiem, kā arī Lietuvas kolēģu vērtējumu par raidījumā atspoguļoto vēstures jautājumu objektivitāti. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicināja padomi vērsties arī Drošības policijā.

I.Mūrniece vērsa uzmanību uz mediju satura monitoringa lomu - ja NEPLP būtu bijusi pietiekama informācija par kanāla pārraidīto saturu, šāda situācija nebūtu radusies. A.Dulevska sacīja, ka, sadarbojoties ar Monitoringa centru, izlases veidā tiek veiktas pārbaudes atsevišķiem kanāliem. Tā kā pašlaik jāvērtē PBK apraides atļaujas pārreģistrācija, Monitoringa centram uzdots vērtēt tā atbilstību apraides atļaujas nosacījumiem. Uz jautājumu, kad pēdējo reizi tika veikts PBK monitorings, NEPLP amatpersonas nevarēja atbildēt.

Deputāte Daina Kazāka (RP) akcentēja, ka šādu jautājumu risināšanā jālūdz arī diplomātiskā korpusa atbalsts. Tāpat vairāki deputāti apsprieda iespēju grozīt likumus, lai līdztekus naida kurināšanas definīcijai noteiktu arī, kas ir naida runa.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs aicināja atbildīgās amatpersonas radušos situāciju vērtēt juridiski pamatoti, bez emocijām, neaizmirstot cilvēktiesības – vārda un runas brīvību. Tāpat deputāts aicināja atbildīgās amatpersonas vērtēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi līdzīga satura lietās. Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda - ir lietas, kur no emocionālā aspekta grūti izvairīties, un kas cilvēciski aizvaino.

I.Mūrniece arī uzsvēra NEPLP priekšsēdētāja atbildību par padomes lēmumiem, akcentējot, ka padomes priekšsēdētājs nav piedalījies vairākās komisijas sēdēs, kur tika diskutēts arī par citiem mediju nozarei būtiskiem jautājumiem. Komisijas priekšsēdētāja aicināja padomes amatpersonas izvērtēt savas prioritātes, un neaizmirst par likumā noteiktajiem darba pienākumiem.



Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.jūlijā