Galerija

„Komisijas sēdē skaidri iezīmējās situācija ― visaugstākais pašnāvību risks ir lauku reģionos dzīvojošu vīriešu vidū. Ņemot vērā, ka internets bieži nav pieejams, brīžos, kad cilvēks domā par pašnāvības izdarīšanu, iespējai saņemt palīdzību pa bezmaksas krīzes tālruni var būt izšķiroša nozīme. Tādēļ komisijas deputāti aicina Veselības ministriju pārdomāt nākamā gada budžeta prioritātes un rast iespēju finansēt bezmaksas krīzes tālruni emocionālā atbalsta sniegšanai.” To trešdien, 11.septembrī, pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes, kurā deputāti ar nozares ekspertiem diskutēja par pašnāvību prevenciju, pauda komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Pašnāvība ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām mūsu valstī, piemēram, 2012.gadā izdarītas 443 pašnāvības jeb vidēji sešas pašnāvības piecu dienu laikā, savukārt par pašnāvību domājuši teju pieci procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, deputātus informēja Veselības ministrijas pārstāvis Toms Pulmanis.

Pašreiz Latvijā darbojas divi uzticības tālruņi, un valsts finansē tikai bezmaksas tālruni bērniem un pusaudžiem, bet krīzes tālrunis pieaugušajiem, ko īsteno nevalstiskā organizācija „Skalbes”, tikai daļēji ir bezmaksas un to finansē Rīgas dome, kaut palīdzība tiek sniegta visiem Latvijas iedzīvotājiem, informēja eksperti. Klātesošie bija vienisprātis, ka nepieciešams vienots bezmaksas krīzes tālrunis.

I.Mūrniece vērsa uzmanību, ka pamatnostādnes iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai 2009.-2014.gadam paredz valsts finansēta krīzes tālruņa ieviešanu, un tam būtu nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši latu. Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liena Cipule sacīja, ka nākamā gada budžets paredz finansējumu tikai informatīvām kampaņām un līdzekļu krīzes tālruņa līnijas ieviešanai nav. Komisijas deputāti aicināja ministriju apsvērt arī citas, lētākas alternatīvas, piemēram, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām esošo krīzes tālruņu līniju paplašināšanai.

Ir svarīgi, ka emocionālo palīdzību pa tālruni var saņemt anonīmi, tomēr tajā pašā laikā jānodrošina veids, kā šie cilvēki var turpināt saņemt atbalstu arī sociālajos dienestos, akcentēja komisijas deputāte Daina Kazāka (RP). Biedrības „Skalbes” direktore Inese Ruka uzsvēra, ka krīzes tālruņu klientiem anonimitāte ir ļoti būtiska, un par saņemtajiem pieaugušo zvaniem netiek ziņots citiem dienestiem, tomēr zvanītāji tiek informēti par iespējām, kur saņemt tālāku palīdzību.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs akcentēja jautājumu, ka ieslodzījuma vietās, kurās ir augsts pašnāvību risks, personām ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt psiholoģisku atbalstu.

Vienlaikus T.Pulmanis uzsvēra, ka pašnāvību prevencijā būtisks ir atbalsts arī pēc pašnāvības mēģinājuma, piemēram, valsts apmaksātas konsultācijas, kā arī izglītojošā kampaņa aizspriedumu mazināšanai pret vēršanos pēc palīdzības psihisku traucējumu gadījumā. Arī L.Cipule uzsvēra, ka tālruņa zvans ir tikai viens no palīdzības veidiem – pašnāvību prevencija ir komplekss jautājums, kas prasa visu atbildīgo iestāžu sadarbību un kapacitāti sniegt atbalstu pastāvīgi.

Saeimas Preses dienests