Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību reformu

(10.09.2013.)
Galerija

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 10.septembrī, konceptuāli atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz noteikt, kā turpmāk publiskajai personai būs jāpārvalda savas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka jaunais likums noteiks publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtību, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, tostarp sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Regulējums paredz daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa ieviešanu, tostarp Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveidošanas kārtību un darbības principus. Tāpat likumprojekts paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, motivējošas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojuma sistēmas ieviešanu, kritērijus kapitālsabiedrības padomes izveidei, kā arī kapitāla daļu atsavināšanu, skaidro komisijas priekšsēdētājs.

Jaunais regulējums aizstās esošo likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. 

Kā šodien sēdē deputātus informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, jaunā likuma mērķis ir ieviest vienotus pārvaldības standartus, augsta līmeņa caurspīdību valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī ekonomikai kopumā. Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības ir pārvaldījusi „pa savam”, taču jaunais likums noteiks, kā tās labāk pārvaldīt, piemēram, ieviest obligātu pienākumu kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģijas, kā arī uzņēmuma valdi ievēlēt uz stratēģijas darbības laiku. Jaunais regulējums paredz iespēju izvēlēties: vai nu kapitālsabiedrības būs ministriju vai arī centralizētās pārvaldības institūcijas pārvaldībā, kurai būs virsuzrauga funkcija par to, vai tiek īstenotas stratēģijas vai dividenžu politika atbilstoši valdības lemtajam, sacīja D.Pavļuts.

Savukārt ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce skaidroja, ka jaunais likums attieksies uz visām publiskajām personām, piemēram, arī uz ostām un teātriem, turklāt būs jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību, proti, kāda informācija par savu darbību kapitālsabiedrībām kopumā jāsniedz sabiedrībai. Tāpat noteikta jauna kārtība valdes locekļu atlīdzībai, ņemot vērā uzņēmuma darbības rezultātus.

Komisijas deputāts Klāvs Olšteins ekonomikas ministram jautāja, pēc kādiem principiem tiks veidots jaunais pārvaldības birojs, kas būs tā izdotie lēmumi un vai neveidosies pārāk liels varas centrs, kas pārvaldīs visas valsts kapitālsabiedrības. D.Pavļuts noraidīja bažas par pārmērīgu ietekmes centralizāciju, jo Ministru kabinets varēs lemt, kuras kapitālsabiedrības nodot pārvaldīšanā un kuras atstāt ministrijām. Savukārt J.Pūce sacīja, ka birojā strādās 12 cilvēki, no kuriem puse būs ierēdņi, bet otra puse – darbinieki.   

Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) sacīja, ka šajā reformā jānovērš „divu kungu princips”- skaidri jānodala kapitāla daļu pārvaldības biroja un attiecīgās ministrijas atbildība un funkcijas.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien arī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kas paredz Valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” līdz 2015.gada 1.janvārim nodot Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojam valsts kapitāla daļas, kas paredzētas privatizācijai.

Likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” un grozījumus „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 6.jūlijā