Valsts budžeta veidošanas process ir nepilnīgs un necaurspīdīgs, turklāt tas neļauj laikus ar naudas sadales principiem iepazīties pašvaldību pārstāvjiem, uzsver Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa.
„Jāsecina, ka 2014.gada budžeta veidošanas process ir būtiski uzlabojams. Man kā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājai, nav pieņemami, ka Ministru kabinets lemj par valsts budžeta naudu, pirms tam nenosakot nodokļu sadalīšanas principus un apmērus starp valsts un pašvaldību budžetiem,” uzsver E.Siliņa
Šobrīd apstiprinātās nodokļu izmaiņas vidējā termiņā, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes samazināšana, atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšana, nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanas tiesību deleģēšana pašvaldībām, kā arī citi pasākumi nākotnē būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu ieņēmumus, pauž E.Siliņa. „Tādēļ valdībai pirms lēmumu pieņemšanas par valsts budžetu, bija un joprojām ir jāizdiskutē plānotās izmaiņas nodokļu politikā ar pašvaldībām un precīzi jānosaka plānotās izmaiņas. Ja budžeta veidošanas procesā visām iesaistītajām pusēm nav skaidri un saprotami budžeta veidošanas principi, tad par kādu plānošanas kvalitāti mēs varam runāt?” uz nepilnībām norāda komisijas priekšsēdētāja.
Viņa norāda, ka esošais budžeta veidošanas process un valdības politiskā neizlēmība neļauj pašvaldībām veikt kvalitatīvu vidēja termiņa mērķu plānošanu.
Vienlaikus Siliņa norāda uz vēl vienu būtisku risku pašvaldību kontekstā, kas vidējā termiņā var būtiski ietekmēt lielāko daļu pašvaldību budžetu - pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kas esošajā formā neveicina mazās pašvaldības domāt par līdzekļu ekonomiju un efektīvāku darbu.
„Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana atkal ir pārcelta uz 2015.gadu, tomēr, ņemot vērā valdības šī brīža nevēlēšanos uzņemties politisko atbildību, nav pārliecības, ka tā varētu notikt, jo šī jautājuma risināšana tiek atlikta jau vairākus gadus. Gan neskaidrība ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, gan ikgadējās nodokļu un to proporciju pārdales neļauj pašvaldībām veikt kvalitatīvu vidēja termiņa darbības plānošanu, tādējādi radot risku, ka atsevišķi pašvaldību izdevumi netiks izlietoti efektīvi,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.
E.Siliņa atgādina, ka šī gada 30.jūlija valdības sēdē tika pieņemts zināšanai fiskālās telpas apjoms jeb apjoms, par kādu iespējams palielināt budžeta izdevumus, kā arī izskatīts ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu papildu finansējuma pieprasījumiem 2014.-2016.gadam.
„Jāsecina, ka šogad budžeta veidošanas gaitā ir tikai viens prioritārais jautājums ― kam un cik lielā apmērā tiks piešķirts papildu finansējums. Manuprāt, mēs esam pārāk ātri aizmirsuši pieredzi, kuru mums sniedza krīzes periods,” uzsver E. Siliņa, piebilstot, ka no dienas kārtības pazuduši jautājumi par līdzekļu ekonomiju, procesu optimizāciju, ekonomiskāku risinājumu rašanu, kas ļautu ministrijām rast papildu finansējumu jaunajām iniciatīvām sava resora ietvaros. Kā piemēru viņa min informācijas sistēmu nodrošinājumu valsts pārvaldē – šobrīd liela daļa iestāžu lieto tādus programmnodrošinājumus un licences, kuras funkcionāli iespējams aizstāt ar lētāku vai bezmaksas alternatīvu.
„Pārresoru koordinācijas centrs apkopoja un prioritārā secībā sakārtoja pieprasījumus, ņemot vērā to atbilstību attīstības plānošanas dokumentiem. Lai padarītu budžeta veidošanas procesu caurskatāmāku, šāda saraksta izveidošana ir solis pareizajā virzienā. Tomēr šis saraksts ir aktualizējis ilgstošu budžeta veidošanas problēmu ― finansējums līdz šim ir bijis tikai formāli sasaistīts ar attīstības plānošanas dokumentiem, kā rezultātā minētajos dokumentos noteiktās prioritātes ir ļoti vispārīgas, vairumā gadījumu nav izmērāmas un savstarpēji saistītas,” tā E.Siliņa.
Komisijas priekšsēdētāja akcentē - ja attīstības plānošanas dokumentos būtu skaidri un atbildīgi noteiktas prioritātes un sasniedzamie rezultāti, tad katru gadu būtu iespēja iepazīties ar attiecīgās prioritāšu sasniegšanas pakāpi, apzināt nerealizētās prioritātes, novērtēt finansējuma piešķiršanas aktualitāti un veikt citus kvalitatīvus budžeta plānošanas pasākumus.
Viens no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzdevumiem ir veikt parlamentāro uzraudzību pār publiskajiem izdevumiem.
Saeimas Preses dienests