Latvijas ekonomisko saišu stiprināšana un paplašināšana ar kaimiņvalstīm, kā arī Eiropas Savienības (ES) un starptautiskā līmenī bija Saeimas Ārlietu komisijas uzmanības centrā aizvadītajā pavasara sesijā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.
Kā būtisku komisijas priekšsēdētājs min aizvadītajā sesijā Saeimā pieņemto Ārlietu komisijas virzīto likumu, kas paredz Latvijas Igaunijas un Lietuvas sadarbības stiprināšanu dzelzceļa transporta jomā. Likuma mērķis ir veicināt dzelzceļa satiksmes attīstību un ciešāku sadarbību starp Baltijas valstīm, kā arī izveidot labākus ekonomiskās sadarbības nosacījumus.
Tāpat pavasara sesijā Saeima ratificēja vienošanos ar Krieviju „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem”, kas paredz arī apmaiņu ar konkrētiem nekustamajiem īpašumiem – Latvija iegūst īpašumā ēku mūsu valsts vēstniecības Krievijā vajadzībām, savukārt pretī tiek dotas īpašumā ēkas un būves Jūrmalā. Komisijas priekšsēdētājs norāda, ka šīs vienošanās noslēgšana bija viens no sarunu tematiem, komisijas deputātiem pavasara sesijā tiekoties ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu.
Aizvadītajā sesijā Ārlietu komisijas uzmanības centrā bija arī ekonomisko saišu paplašināšana ES un starptautiskā līmenī, un šī mērķa īstenošanai Saeimā ratificēti vairāki nolīgumi, tostarp ES un tās dalībvalstu un Kolumbijas un Peru tirdzniecības nolīgums, ES un tās dalībvalstu un Filipīnu pamatnolīgums par partnerību un sadarbību, kā arī Latvijas un Melnkalnes nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem. „Šo nolīgumu ratificēšana parlamentā skaidri apliecina Latvijas pozīciju aktīvi atbalstīt ne vien mūsu valsts, bet arī Eiropas Savienības starptautisko tirdzniecības sakaru paplašināšanu,” uzsver komisijas priekšsēdētājs.
Kā nozīmīgu veikumu O.Kalniņš min Saeimā galīgajā lasījumā pieņemto Ārlietu komisijas virzīto likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, kas izskatīšanai parlamentā tika gatavots vairākus gadus. „Latvija kā Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju dalībvalsts uzņemas aizvien vairāk starptautiska līmeņa pienākumus, tāpēc jautājums par informācijas pieejamību sabiedrībai par tās tiesībām un saistībām, kas izriet no starptautisko līgumu normām, ir īpaši aktuāls,” uzsver komisijas priekšsēdētājs un vienlaikus informē, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu uzlabota piekļuve informācijai par Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un starptautisko līgumu noslēgšanas pārskatāmība, kā arī nodrošināta divpusējo un daudzpusējo līgumu projektu savlaicīga izvērtēšana un Latvijas interešu maksimāla ievērošana.
Tāpat pavasara sesijā Saeima veica grozījumus Ārlietu komisijas sagatavotajā likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”, nosakot kārtību, kādā tiek paziņots par bīskapa un militārā ordinārija stāšanos amatā vai atcelšanu no amata, kā arī amatpersonu, kura viņa aizvieto, un precizējot kārtību, kādā valsts institūcijas turpmāk tiks informētas par Romas katoļu baznīcas Latvijā pārstāvību un tās struktūru.
Saeimas Preses dienests