Viens no būtiskākajiem Juridiskās komisijas darbiem aizvadītajā sesijā ir Pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonības veidošanos, precizē pilsonības piešķiršanas kārtību valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs, kā arī izdara izmaiņas naturalizācijas kārtībā, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Grozījumi ir īpaši nozīmīgi ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, un to rezultātā Latvijas pilsoņu kopums varētu pieaugt par vairākiem desmitiem tūkstošu. Līdz oktobrim, kad likums stāsies spēkā, nozīmīgs darbs paveicams izpildvarai, izstrādājot tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās nebirokrātisku un topošajiem pilsoņiem draudzīgu likuma ieviešanu, uzsver komisijas vadītāja.
I.Čepāne atzīst, ka aizvadītajā sesijā komisija noslēgusi darbu arī pie vairākiem citiem nozīmīgiem likumprojektiem. Viens no tiem ir grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas palīdzēs uzlabot tiesu darba caurspīdīgumu un efektivitāti. Rūpēties par spriedumu kvalitāti tiesnešus motivēs prasība no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtos tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās un Ministru kabineta noteiktajā apjomā arī tiesas lēmumus, norāda komisijas priekšsēdētāja.
Izmaiņas likumā iezīmē arī pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu „tīrajās” tiesu instancēs līdz 2017.gadam ― visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesā, apelācijas kārtībā ― attiecīgā Augstākās tiesas (AT) tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā - AT Senāts. Likuma grozījumi mainīs arī AT struktūru un kompetenci, kā arī noteiks darba samaksas kārtību atstādinātam tiesnesim.
Pavasara sesijas pēdējā sēdē Saeima pieņēma grozījumus Civillikumā, kas vērsti uz nesamērīgu līgumsodu ierobežošanu. „Līgumsods nedrīkst būt par instrumentu, kas ļauj vienam uzņēmumam iznīcināt citus tirgus dalībniekus. Nav pieņemami, ka līgumsods vairākkārt pārsniedz nesamaksāto summu un vienai pusei tiesā gadiem jāpierāda, ka līgumsods nav taisnīgs,” uzsver I.Čepāne.
Saeimas pieņemtie Civillikuma papildinājumi precizē līgumsoda jēdziena redakciju un noteic, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat noteikts, ka tiesai būs pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.
Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, Saeimā pieņemti komisijas virzīti grozījumi Civilprocesa likumā, palielinot piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. Līdzšinējais regulējums pieļāva, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā.
Personām, kuras neprot valsts valodu, vai personām ar dzirdes, runas vai redzes traucējumiem kriminālprocesā paredzētas plašākas iespējas saņemt valsts apmaksātus tulka pakalpojumus. Tos varēs izmantot četros gadījumos ― lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, un apelācijas vai kasācijas sūdzību, kā arī lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē.
Aizvadītajā sesijā veiktas arī vairākas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Samazināts naudas soda apmērs par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā ― tas būs robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Lai cīnītos ar slēpto lombardu darbību, paredzēta lielāka atbildība komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu.
Tāpat grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz iespēju piemērot naudas sodu personām, kas praktizē veterinārmedicīnu bez atbilstoša sertifikāta, kā arī nosaka atbildību par šaujamieroča iegādāšanos, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu un pielietošanu apreibinošo vielu ietekmē. Noteikts arī deviņu mēnešu termiņš lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietās.
Saeimas Juridiskajā komisijā strādā deviņi deputāti. Pavasara sesijā strādāja divas Juridiskās komisijas apakškomisijas ― Tiesu politikas apakškomisija un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, kura savu darbu jau ir noslēgusi.
Saeimas Preses dienests