Lai diskutētu par to, kā veicināt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno risināt apdraudējumu zinātnes finansējuma nepārtrauktībai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 11.jūnijā, tikās ar atbildīgajiem ministrijas ierēdņiem un zinātnes nozares pārstāvjiem.
Diskutējot par IZM organizēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda bažas, ka sociālo un humanitāro zinātņu pētījumi tiks diskreditēti, salīdzinot ar citām zinātņu jomām, kurās Latvijas zinātnieku pētījumi ir plašāk publicēti starptautiskajos zinātniskajos žurnālos. Deputāte uzsvēra, ka kvalitatīviem starptautiskajiem pētījumiem ir jābūt, tomēr pārlieka koncentrēšanās uz publicēšanos starptautiskajos izdevumos neveicina ne humanitāro nozaru zinātnes valodu, ne pētījumus latviešu valodā. Arī komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra, ka latviešu valodā rakstītās monogrāfijas sociālajās un humanitārajās zinātnēs jāvērtē vienlīdzīgi kā publikācijas starptautiski citējamos žurnālos.
Dažādu zinātņu jomu izvērtējuma rezultāti ir interpretācijas jautājums un, iespējams, tie jāvērtē trīs līmeņos – globālajā, Eiropas un vietējā, sociālo un humanitāro zinātņu pētījumus aplūkojot vienlīdzīgi ar citu zinātņu pētījumiem, sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Vienlaikus A.Kiopa atzina, ka viena no zinātnes atbalsta sistēmas problēmām ir nepietiekamais atbalsts Latvijas zinātnieku centieniem integrēties starptautiskajā pētniecības telpā.
Komisijas priekšsēdētāja vērsa ierēdņu uzmanību, ka, kaut arī ne visus pētījumus nepieciešams tulkot, ņemot vērā, ka sociālo un humanitāro zinātņu jomā Latvijas auditorijai un ārvalstīm paredzētās informācijas apjoms atšķiras, pētījumu tulkošanai ir jābūt un līdzekļi tam jāparedz.
Atbildot uz zinātnes pārstāvju bažām, ka šī gada novembrī beidzas valsts pētījumu programmas, un aicinājumu ministrijai zinātnes prioritātes noteikt savlaicīgi, jo tas zinātniskajiem pētījumiem izdalītos līdzekļus ļautu izmantot lietderīgāk un panākt labākus zinātniskos rezultātus, A.Kiopa apliecināja, ka ministrija prioritāros zinātnes virzienus apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs līdz šī gada 1.jūlijam.
Savukārt komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) vērsa uzmanību, ka valsts atbalsts trūkst pētījumiem tautsaimniecības jomā.
Informējot komisijas deputātus par zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu, A.Kiopa sacīja, ka tā mērķis ir pašreizējās situācijas novērtējums, lai saprastu, kādā virzienā turpmāk attīstīt zinātnes politiku. Vienlaikus notiek darbs pie Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam izstrādes, ko paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā līdz šī gada 1.decembrim.
Deputāti uzzināja, ka sadarbībā ar uzņēmējiem notiek darbs arī pie Lietpratīgās stratēģijas izveides, kuras mērķis ir noteikt valsts attīstībai būtiskās un spēcīgās jomas, kurās koncentrēt ieguldījumus.
Komisijas sēdes noslēgumā I.Druviete pauda pārliecību, ka kopīgs Saeimas un izpildvaras darbs nodrošina labus rezultātus, ko apliecina jau šogad panāktais papildu finansējums zinātnei.
Saeimas Preses dienests