Ņemot vērā vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, uzdeva valdībai līdz šī gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem - fotoiekārtām un videoiekārtām. Valdībai īpaša uzmanība jāpievērš šo iekārtu izvietošanas nosacījumiem un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem.
„Valdībai jāizstrādā risinājums, kas mazinās sabiedrības lielo pretestību pret fotoradariem, ko veicinājusi līdzšinējā tehnisko līdzekļu izmantošanas prakse. Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāji fotoradarus uztver kā atbalstu ceļu satiksmes drošībai, nevis naudas pelnīšanas mašīnu. Iespēja piemērot sodus no pirmajiem pārkāptajiem kilometriem, radaru slēpšana un līdzšinējā neveiksmīgā sadarbība ar privāto uzņēmumu ir nopietni iedragājusi ticību labi domātam projektam,” norāda par kolektīvā iesnieguma virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs norāda, ka, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, fotoradaru izvietošanas jautājums nav likumdevēja kompetencē, tādēļ šī iedzīvotāju iniciatīva tiek nodota tālākai izstrādei izpildvarai.
„Komisijā bijām vienisprātis, ka, fiksējot braukšanas ātrumu, ir nepieciešams kāds vispārpieņemts tolerances slieksnis. Taču vienlaikus nebūtu prātīgi faktiski legalizēt ātruma pārkāpšanu, normatīvajos aktos nosakot vienu robežu. Situācijas var būt dažādas, un amatpersonām lēmumi jāpieņem, ievērojot labas pārvaldības principu un izvērtējot pārkāpuma smagumu,” uzsver V.Orlovs.
Kolektīvajā iesniegumā, ko parakstījuši 11 939 iedzīvotāji, rosināts ar fotoradaru palīdzību fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 kilometriem stundā pārsniedz pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu. Kontroli līdz minētajai robežai rosināts atstāt tikai ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.
Iniciatīvas „Fotoradari 15+” iesniedzējs Pauls Timrots deputātiem iepriekš pauda, ka vairumā gadījumu ātrums, kas ir līdz 15 km/h virs atļautā braukšanas ātruma, ir pieļaujams limits, kādā svārstās satiksmes plūsma, kas nerada traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un neizraisa bīstamas situācijas uz Latvijas ceļiem.
Saeimā iesniegtās iniciatīvas mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un mazināt bīstamas avārijas situācijas uz ceļiem, pausts iniciatīvas autoru vēstulē Saeimai.
Kolektīvais iesniegums par limita noteikšanu braukšanas ātruma kontroles mērierīču (fotoradaru) fiksētajam transportlīdzekļu braukšanas ātrumam Saeimā iesniegts šī gada 19.februārī. Iniciatīva iesniegta, pamatojoties uz 2012.gada 19.janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas dod iespēju vērsties Saeimā ar iesniegumu, savācot vismaz 10 000 pilsoņu parakstus.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Saeimas Preses dienests