No šī gada 1.septembra tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtus un spēkā stājušos tiesas spriedumus būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas Juridiskās komisijas ceturtdien, 30.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Likuma grozījumi paredz arīdzan palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, paredz uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu, kā arī līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām.
„Šis ir būtisks solis, lai uzlabotu tiesu darba caurspīdīgumu un efektivitāti. Likumprojekts, kas sagatavots Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā ciešā sadarbībā ar ekspertiem un Tieslietu padomi, ir likumdevēja atbilde uz ilgajiem tiesu procesiem un sabiedrības zemajai uzticībai tiesu varai. Ceram, ka lielāka atklātība tiesu darbā un plašākas iespējas efektīvi organizēt lietu izskatīšanu motivēs tiesnešus celt tiesu varas prestižu,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Pateicību par izstrādātajiem likuma grozījumiem Ārvalstu investoru padomes vārdā komisijai izteica Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota, paužot cerību, ka tie palīdzēs būtiski uzlabot tiesas spriešanas praksi un tieslietu vidi.
Likumprojekts paredz tiesām pienākumu no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Tāpat tiks publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. I.Čepāne norāda, ka šis solis ir ļoti gaidīts juristu, augstskolu pasniedzēju un arī studentu vidū, tas veicinās vienotas tiesu prakses izveidi, kā arī motivēs tiesnešus rūpēties par spriedumu kvalitāti. Lai arī patlaban tiesas spriedumi ir vispārpieejama informācija, internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas tiesas iniciatīvas.
Izmaiņas likumā iezīmē arī pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu „tīrajās” tiesu instancēs. Saskaņā ar šo principu visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesā, apelācijas kārtībā – attiecīgā Augstākās tiesas (AT) Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā - AT Senāts.
Likuma grozījumi mainīs arī AT struktūru un kompetenci. Līdz 2017.gadam plānots likvidēt AT Krimināllietu tiesu palātu un Civillietu tiesu palātu, savukārt Senāta vietā lietas kā kasācijas instance turpinās skatīt AT trīs nozaru departamenti, kas iztiesās attiecīgi krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas.
Ņemot vērā lietu uzkrājumu AT, pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu „tīrajās” tiesu instancēs krimināllietās plānots īstenot līdz 2014.gada beigām, bet civillietās – 2016.gada beigām – līdz tiks izskatītas visas līdzšinējā kārtībā uzsāktās lietas. Uzkrāto lietu izskatīšanai otrajā instancē AT uz noteiktu laiku tiek saglabātas arī Civillietu un Krimināllietu tiesu palātas.
Likumā plānots paplašināt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja funkcijas un pilnvaras, piemēram, nosakot, ka tiesas priekšsēdētājs organizē tiesas darbu, veicina vienotu tiesu praksi, nodrošina tiesas darba atklātumu, uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un veicina profesionālās ētikas ievērošanu.
Likums tiesas priekšsēdētāju pilnvaros uzdot tiesnesim noteiktus termiņus procesuālo darbību veikšanai vai pārdalīt lietas starp tiesnešiem gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās darbības, lai izskatītu lietu saprātīgo termiņos.
Piedāvātā likuma redakcija paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot AT tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam ― 70 gadiem. Vienlaikus paredzēts, ka Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā par diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs netiek paredzēta iespēja tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas.
Ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai arī viņš ieguvis kriminālprocesā procesuālo statusu „persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību” un viņš atstādināts no amata, ar viņa piekrišanu tiesnesi var norīkot darbā citā amatā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, izmaksājot noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt, viņam atstādināšanas laikā izmaksās minimālo mēnešalgu. Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots, viņam atgriezīs neizmaksāto algu un piemaksas par visu atstādināšanas laiku.
Grozījumus likumā „Par tiesu varu” trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā. Komisija virzīs likumprojektu izskatīšanai Saeimas 6.jūnija sēdē.
Saeimas Preses dienests