Pirms Eiropas Komisija (EK) trešdien, 29.maijā, publicē ieteikumus Latvijas nacionālās reformu programmas „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanas kontekstā un Latvijas Konverģences programmai 2013. – 2016.gadam, Saeimas Eiropas lietu komisija šīsdienas sēdē vērtēja aizvadītā perioda EK ieteikumu īstenošanas progresu Latvijā, uz kura tiks balstīti EK nākamā perioda ieteikumi.
„Lai arī Eiropas Komisijas ieteikumi tiks publicēti šodien pēcpusdienā, jau vakar ar kolēģiem darba vizītē Briselē tikāmies ar Eiropas Savienības ekonomikas un monetārās politikas komisāru Olli Rēnu, lai pārrunātu Latvijai izvirzīto specifisko rekomendāciju, kā arī Konverģences ziņojuma sagatavošanu, tādējādi apliecinot parlamenta gatavību aktīvi iesaistīties Eiropas semestra norisē,” sēdē informēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
„Vērtējot mūsu valsts progresu Eiropas Komisijas ieteikumu īstenošanā aizvadītajā periodā, skaidri iezīmējas jomas, tostarp izglītība un sociālā drošība, kuras būs īpaši būtiskas parlamenta darba kārtībā, ar mērķi veicināt valsts konkurētspēju un mazināt sociālo nevienlīdzību,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.
Šodien komisijas sēdē raksturojot Eiropas semestra būtību, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka sacīja - cenšoties nodrošināt, ka visas iesaistītās puses labi īsteno reformas, EK katru gadu, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī uz pašas Komisijas pētījumiem un statistikas datiem, veic „veselības pārbaudi” dalībvalstīs, lai pārliecinātos par paveikto un turpmāk darāmo.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja vērsa klātesošo uzmanību, ka 2012.gadā EK ieteikumi Latvijai bija saistīti ar budžeta, nodokļu politikas, fiskālās disciplīnas un bezdarba mazināšanas jautājumiem, kā arī koncentrējās uz enerģētikas, tiesu sistēmas un izglītības jomu. Vērtējot mūsu valsts progresu aizvadītajā gadā, I.Šteinbuka īpaši akcentēja Latvijas panākumus, īstenojot EK ieteikumus budžeta jomā, tostarp, samazinot budžeta deficītu un pazeminot bāzes pievienotās vērtības nodokļa likmi. Vienlaikus I.Šteinbuka izteica prognozi, ka nākamajā plānošanas periodā budžeta jomā jauni ieteikumi, visticamāk, netiks sniegti.
Raksturojot Latvijas progresu citās EK ieteikumu jomās, I.Šteinbuka sacīja, ka arī nākamajā plānošanas periodā Latvijā būtu jāsamazina darbaspēka nodokļi un jāturpina darbs pie aktīvās darba tirgus politikas aptvēruma palielināšanas. Tāpat, ņemot vērā mūsu valsts augstos jauniešu un ilgtermiņa bezdarba rādītājus, Latvijai ir jāturpina profesionālo mācību iestāžu modernizācija. I.Šteinbuka arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību turpināt darbu pie sociālās drošības jautājumiem, modernizēt zinātnes institūcijas, kā arī veicināt inovāciju attīstību, vienlaikus nodrošinot to saikni ar zinātni, pētniecību un izglītību.
Saeimas Preses dienests