Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 28.maijā, komisijas sēdē par valsts rīcību audžuģimeņu atbalstam iztaujāja atbildīgās Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjus.
„Audžuģimeņu jautājums komisijas darba kārtībā nav pirmo reizi, jo atbildīgās ministrijas rīcība šajā jautājumā diemžēl nav tik strauja, kā vairums komisijas deputātu vēlētos. Lai arī sociālās politikas veidošana ir Labklājības ministrijas darba lauciņš, deputāti rūpīgi seko ministrijas darbam šajā jomā, aicinot ņemt vērā politisko uzstādījumu un ekspertu viedokļus. Vienojāmies, ka progresu atkārtoti vērtēsim rudenī, kad būs iezīmētas nākamā gada budžeta aprises un pieņemti būtiski politikas plānošanas dokumenti, kas paredz pēc iespējas atteikties no bērnu ievietošanas institūcijās,” informē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Audžuģimeņu organizāciju pārstāvji komisijas sēdē pauda, ka būtiskākais apstāklis, lai stabilizētu audžuģimeņu kustību, ir sociālās garantijas un drošības sajūta ģimenēm, kuras uzņemas atbildību par bez vecākiem palikušiem bērniem. Viens no risināmajiem jautājumiem ir atlīdzības ieviešana par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu, kas pēc LM aplēsēm varētu sasniegt 200 latus mēnesī un faktiski ieviestu profesionālu audžuģimeņu statusu.
A.Barča norāda, ka viens no instrumentiem stabilitātes nodrošināšanai būtu deputātu ierosinājums ieskaitīt darba stāžu audžuģimenēm, kuras nav sociāli apdrošinātas. Valstij, veicot sociālās iemaksas par šīm personām no 100 latiem mēnesī, gadā šim mērķim būtu nepieciešami nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem latu, liecina LM aprēķini. Atbildot uz deputāta Andreja Klementjeva (SC) jautājumu, kādēļ šo priekšlikumu nevar īstenot, LM pārstāvji pauda, ka līdzekļu piešķiršana šim mērķim jāvērtē līdz ar citām prioritātēm nākamā gada budžetā, turklāt sākumā nepieciešama izšķiršanās, vai valstī būtu ieviešamas profesionālas audžuģimenes.
Komisijas sekretāre Inita Bišofa aicināja vērtēt Labklājības ministrijas ierēdņu darba efektivitāti un profesionalitāti, uzsverot, ka situācija bērnu namos saglabājas nemainīga jau gadu desmitiem, sistēma ir nežēlīga un bērniem tiek liegta iespēja satikties ar saviem vecākiem. Ir tikai diskusijas un dokumenti, bet praksē nekas nemainās, uzsvēra deputāte, no ierēdņiem tā arī nesaņemot atbildi uz jautājumu, kad būs konkrēta rīcība bērnu namu jautājumā. Latvijā bērnunamos joprojām dzīvo gandrīz 2000 bērnu, kas veido gandrīz ceturto daļu no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem. Audžuģimenēs dzīvo 14 procenti, bet aizbildņu ģimenēs – 63 procenti bez vecāku gādības palikušo.
Savukārt komisijas deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību uz salīdzinoši lielo gadījumu skaitu, kad ģimenei tiek atņemts audžuģimenes statuss – pērn tādu bija 24. Tas var liecināt, ka atsevišķi cilvēki bērnu uzņemšanu savā ģimenē redz kā risinājumu savam mantiskajam problēmām, neesot gatavas patiesi uzņemties rūpes, pauda deputāts. Šādu praksi kā neapmierinošu vērtēja deputāts Andris Bērziņš (ZZS), norādot, ka bieža pāriešana no vienas ģimenes citā bērniem var būt traumējoša. LM pārstāvji atzina, ka vidējās audžuģimenes portrets diemžēl nav pieejams.
Pēc LM datiem Latvijā 2012.gadā bija 582 audžuģimenes, bet bērni dzīvoja tikai 467 no tām. Audžuģimenēs kopumā pērn dzīvoja 1 155 bērni.
Saeimas Preses dienests