Saeimas Juridiskā komisija, lai risinātu dalītā īpašuma jautājumus, otrdien, 21.maijā, vienbalsīgā balsojumā konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Civillikumā, kas paredz papildināt likumu ar jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesība.
„Piedāvāto risinājumu šodien pēc būtības esam atbalstījuši, taču vienojāmies noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam – līdz vasaras beigām, jo ir jāprecizē daudzi likumprojektā risinātie jautājumi. Tāpat mums ir nepieciešams zemesgrāmatu tiesnešu viedoklis, kā arī jāizpēta, ko vērtīgu šajā jomā varam pārņemt no mūsu igauņu un lietuviešu kaimiņiem. Komisija arī aicināja atbildīgos Tieslietu ministrijas ierēdņus ņemt vērā iebildumus un priekšlikumus, ko šodienas sēdē izteica profesors Jānis Rozenfelds,” akcentēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Likumprojekts nosaka, ka apbūves tiesība ir ar līgumu nodibināta tiesība būvēt un uz līgumā norādīto termiņu iegūt īpašumā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves uz svešas zemes.
Ar apbūves tiesības ieviešanu plānots nodrošināt regulējumu situācijās, kad uz citai personai piederošas zemes tiks būvētas nedzīvojamas ēkas vai inženiertehniskas būves. Paredzēts, ka persona varēs iegūt zemes apbūves tiesības, piemēram, komercdarbības veikšanai.
Plānots, ka apbūves tiesību varēs nodibināt tikai uz līguma pamata, un šī tiesība būs jānostiprina zemesgrāmatā. Apbūves tiesība būs terminēta, un līguma termiņš nevarēs būt īsāks par 10 gadiem no apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Paredzēts, ka līgumslēdzējpuses, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, varēs vienoties par līguma papildu noteikumiem. Tāpat paredzēts, ka zemes īpašnieks varēs vienpusēji izbeigt noslēgto līgumu, ja apbūves tiesīgais zemes izmantošanā un apbūvē būs rīkojies prettiesiski.
Persona, kas iegūs apbūves tiesību, kļūs par būves īpašnieku un varēs pilnībā rīkoties ar īpašuma tiesībām, tostarp, atsavināt un apgrūtināt ēku. Likumprojekts arī paredz, ka uzbūvēto nedzīvojamo ēku varēs pārveidot par dzīvojamo māju, bet tikai tad, ja būve un zeme zem tās piederēs vienam īpašniekam.
Visā līguma darbības laikā apbūves tiesīgā persona būs atbildīga par savu rīcību, tostarp par zemes lietojumu. Pēc apbūves tiesības termiņa notecējuma vai pēc tiesības izbeigšanās apbūves tiesīgajai personai būs pienākums atdot zemes gabalu zemes īpašniekam, neradot tam zaudējumus.
Likumprojektā arī noteikts, ka apbūves tiesību veidā uzbūvētu būvi nevar iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, izņemot, ja apbūves tiesīgā persona kļūst par zemes zem attiecīgās ēkas īpašnieku.
Plānots, ka apbūves tiesība izbeigsies ar tiesību sakritumu, kad apbūves tiesīgais kļūs arī par zemes īpašnieku, vai ar līguma termiņa notecējumu. Tāpat šī tiesība izbeigsies, ja viena gada laikā pēc līguma noslēgšanas apbūves tiesība nebūs ierakstīta zemesgrāmatā, un šādu ierobežojumu plānots noteikt, lai veicinātu zemesgrāmatu ierakstu atbilstību aktuālajai situācijai un ierobežotu neierakstītu tiesību pastāvēšanu.
Lai veicinātu vienota īpašuma veidošanos un stiprinātu zemes un ēkas vienotības principu, likumprojekts paredz, ka pēc apbūves tiesību notecējuma nedzīvojamās būves un inženierbūves kļūs par zemes īpašnieka īpašumu, ja līgumā puses nebūs vienojušās par kārtību, kādā zemes gabali tiek atbrīvoti no būvēm. Šīs būves zemes īpašnieks iegūs savā īpašumā bez atlīdzības, ja līgumā puses nebūs vienojušās par samaksu.
Patlaban Latvijā tiesiskais regulējums pieļauj dalītā īpašuma veidošanu gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā. Taču situācija, kad zeme pieder vienam, bet ēkas uz tās – citam īpašniekam, rada neatrisinātus strīdus, īpaši starp dzīvojamo māju un zemes īpašniekiem, likumprojekta iesniedzēju vārdā uzsvēra komisijas deputāts Gaidis Bērziņš. Deputāts arī informēja, ka Tieslietu ministrija turpina darbu pie Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijas, uzsverot, ka šis likumprojekts ir pirmais solis dalītā īpašuma jautājumu risināšanā.
Juridiskā komisija grozījumus Civillikumā virzīs izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas 30.maija sēdē.
Saeimas Preses dienests