Personām, kuras neprot valsts valodu, kriminālprocesā būs plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

 Grozījumi nosaka personai tiesības saskarsmē ar advokātu lietot valodu, kuru tā prot, un procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. To varēs izmantot četros gadījumos – lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē, lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, lai sastādītu dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā un lai sastādītu apelācijas vai kasācijas sūdzību.

Tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks Ministru kabinets, un paredzēts, ka tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām.

Lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, likumprojekts paredz, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojums valsts valodā.

Apcietinātajai vai aizdomās turētajai personai, kura neprot valsts valodu, tiesa, izsniedzot pilna lēmuma kopiju, izsniegs arī tā rakstveida tulkojumu personai saprotamā valodā.

Tiesām, prokuratūrai, izmeklēšanas iestādēm un ieslodzījuma vietām būs jānodrošina ne tikai svešvalodu tulkojums, bet arī tulka pakalpojumi cilvēkiem ar dzirdes, runas vai redzes traucējumiem tādā valodā un veidā, kādā viņi procesuālos dokumentus spēj saprast un uztvert.

Likumprojekts izstrādāts, nacionālajos tiesību aktos pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības par mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā.

Paredzēts, ka Saeima par grozījumiem Kriminālprocesa likumā trešajā galīgajā lasījumā lems 23.maijā, un plānots, ka tulka pakalpojumus kriminālprocesā plašāk varēs izmantot, sākot ar šī gada 27.oktobri. 

Saeimas Preses dienests