Saeimas Sociālo un dara lietu komisija otrdien, 7.maijā, nolēma nosūtīt nozaru ministrijām atzinuma sniegšanai divus deputātu sagatavotus likumprojektus. Viens no tiem paredz nodrošināt tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu visiem vecākiem, kuri uzsāk strādāt līdz bērna viena gada vecumam. Savukārt otrs likumprojekts paredz jauniešiem līdz 25 gadu vecumam pirmajā darbavietā darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas finansēt no valsts budžeta.
„Ņemot vērā, ka abiem likumprojektiem prognozējama finansiālā ietekme, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu nosūtīsim tos atzinuma sniegšanai Labklājības ministrijai (LM) un Finanšu ministrijai, lai deputātiem pirms lēmuma pieņemšanas būtu pilna informācija par šo iniciatīvu izmaksām un atbilstību nozares politikai,” informē par likumprojektu virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā paredz novērst atšķirīgo attieksmi pret iepriekš strādājušiem un nenodarbinātiem mazuļu vecākiem. Patlaban persona, kas kopj bērnu līdz viena gada vecumam un iepriekš nav bijusi nodarbināta, uzsākot strādāt, var turpināt saņemt bērna kopšanas pabalstu. Savukārt persona, kas iepriekš ir bijusi nodarbināta, atsākot strādāt līdz bērna viena gada vecumam, zaudē tiesības uz vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu, komisijas deputātiem skaidroja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tādējādi esošās likuma normas personas, kas iepriekš maksājuši darbaspēka nodokļus, nostāda sliktākā stāvoklī nekā vecākus, kuri nodokļus nav maksājuši, norādīts likumprojektā.
Piedāvātie likuma grozījumi paredz tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, ja šī persona iepriekš saņēmusi vecāku pabalstu vai maternitātes pabalstu, bet tā izmaksa pārtraukta, jo persona atsākusi gūt darba ienākumus.
Savukārt Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz no nākamā gada paredzēt, ka darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas par jaunieti līdz 25 gadu vecumam viņa pirmajā darbavietā sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Kā iesniedzēju vārdā klātesošajiem norādīja deputāts Andrejs Klementjevs (SC), šāda atbalsta sistēma ļaus risināt valstī ļoti aktuālo jauniešu bezdarba problēmu un mazināt jauniešu emigrāciju. Darba devēji Latvijā meklē darbiniekus ar pieredzi, savukārt ārzemēs iespējams atrast daudz labāk apmaksātu darbu, kurā pieredze nav nepieciešama.
Komisijas sēdē LM pārstāvji vērsa uzmanību, ka šāda priekšlikuma pieņemšana radītu vairākus riskus, tostarp darba devēji, saņemot ievērojamas nodokļu atlaides jauniešu nodarbinātībai, varētu atlaist citu vecuma grupu strādājošos. Turklāt būtiska jauniešu nodarbinātības problēma ir tieši izglītības trūkums, ko šis priekšlikums nerisina. Tieši pretēji, tas varētu mudināt jauniešus iesaistīties darba tirgū pirms izglītības iegūšanas, un, beidzoties valsts atbalstam, šie cilvēki bez izglītības atkal papildinātu bezdarbnieku rindas. Pēc LM aplēsēm, šīs iniciatīvas īstenošana gadā prasītu 17 miljonus latu.
Saeimas Preses dienests