Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, trešdien, 17.aprīlī, tiekoties ar Ārlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvjiem, iepazinās ar Latvijas nacionālo ziņojumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām izpildi mūsu valstī.
„Ziņojumā nav iekļautas vairākas labas iniciatīvas, kas pašlaik ir procesā, piemēram, bez vecākiem palikušo bērnu nonākšanas audžuģimenēs veicināšana, kā arī Labklājības ministrijā uzsākts darbs pie nabadzības mazināšanas programmas,” komentēja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, izsakot cerību, ka pēc diviem gadiem, kad valdība sniegs ANO papildus ziņojumu par situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā mūsu valstī, tā būs uzlabojusies.
Vērtējot ziņojuma saturu, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Laila Grāvere pauda viedokli, ka atsevišķas bērnu tiesību aizsardzības jomas ziņojumā nav atspoguļotas atbilstoši patiesajai situācijai. Piemēram, neesot pietiekami atklāti izgaismota situācija saistībā ar izglītības kvalitāti internātskolās un situācija ar bez vecākiem palikušajiem bērniem, no kuriem liela daļa spiesta dzīvot bērnunamos, nevis audžuģimenēs. Tāpat nav pietiekami novērtēta bērnu viedokļa nozīme, piemēram, tiesas procesos. Savukārt Latvijas Bērnu foruma valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte akcentēja, ka arī ziņojumā nav ņemts vērā bērnu viedoklis, piemēram, tā sagatavošanā iesaistot jauniešu organizācijas.
Šis ziņojums ANO ir ļoti būtisks, plānojot bērnu aizsardzības politiku, sacīja komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs, izsakot pateicību par tapušo dokumentu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pretrunīgi vērtējams jautājums par Tiesībsarga biroja izvēli nepiedalīties darba grupā, kas strādāja pie ziņojuma sagatavošanas. Tiesībsarga birojs ir valsts institūcija ar ievērojamu kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas būtu lieti noderējusi ziņojuma sagatavošanā, un tā dalība valdības līmeņa ekspertu grupā neapdraudētu Tiesībsarga neatkarību, akcentēja B.Cilevičs. Arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce uzsvēra, ka ziņojumu ir iespējams papildināt ar nevalstisko organizāciju komentāriem, turklāt dalība ziņojuma sagatavošanā netraucē iesniegt arī alternatīvo ziņojumu.
Komisijas sēdē klātesošo bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji pozitīvi vērtēja B.Cileviča ierosinājumu, ņemot vērā lielo skaitu spēcīgu nevalstisko organizāciju, tām apvienot resursus un iesniegt ANO vienotu alternatīvo ziņojumu. Arī I.Ielīte sacīja, ka tas ļautu gūt vispusīgāku priekšstatu par bērniem un to nepieciešamībām, piemēram, iesaistot organizācijas, kas stādā ar bērniem invalīdiem vai bērniem, kuru vecāki atrodas ieslodzījumā.
Komisijas deputāti vienojās vēl turpināt diskusijas par ziņojuma saturu.
Saeimas Preses dienests