„Daži Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi nebanku kreditēšanas jomas pilnveidei ir atbalstāmi, piemēram, nepašaubāmi ir nepieciešams stingrāks reklāmas regulējums un plašākas finanšu informācijas sniegšana Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tomēr, kopumā vērtējot priekšlikumus, var secināt, ka priekšlikumu autori nav pietiekami iedziļinājušies nozares specifikā un galvenokārt orientējušies uz ierobežojumu noteikšanu, nevērtējot, cik lielā mērā tie ietekmēs nebanku kreditēšanas nozari.” To otrdien, 16.aprīlī, pēc iepazīšanās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem priekšlikumiem nebanku kreditēšanas jomas sakārtošanā, sacīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.

Lai stimulētu patērētāju maksātspējas vērtēšanu un ierobežotu pārmērīgas kredīta izmaksas, EM izstrādātie priekšlikumi paredz noteikt gada procentu likmes ierobežojumu 100 procentu apmērā un ierobežot līgumsodu un nokavējuma procentu apmēru, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

„Ja gada procentu likmē jāietver maksātspējas izvērtēšanas, kredīta noformēšanas un citas administratīvas izmaksas, tad maksimālā maksa, ko aizdevējs varētu iekasēt par īsā termiņa kredīta ― ar termiņu, kas īsāks par 30 dienām ― izsniegšanu, nekādā veidā nespēs segt pakalpojuma izsniegšanas izdevumus, kas būs jānodrošina pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikumu ieviešanas, piemēram, maksātspējas izvērtēšana, tādējādi iznīcinot pakalpojumu. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šāda pakalpojuma iznīcināšana nav pamatota” norāda E.Siliņa.

„Tāpat izstrādātie priekšlikumi neveicinās atbildīgu aizņemšanos un tirgus sakārtošanos, jo izstrādātajā piedāvājumā ir samazināta patērētāja atbildība par pieņemto lēmumu aizņemties, kā arī būtiski palielināti kredītdevēju pienākumi un darbības ierobežojumi, kurus izpildīt būs apgrūtinoši pat lielākajiem tirgus dalībniekiem. Šāda situācija veicinās komersantu pāriešanu uz tā saukto „melno” tirgu jeb nelicencētu pakalpojumu sniegšanu,” akcentē E.Siliņa.

EM pārstāvji apliecināja, ka ministrija apzinās, ka šie priekšlikumi var veicināt īstermiņa jeb termiņa, kas īsāks par 30 dienām, kreditēšanas izzušanu, taču to mērķis ir sekmēt kredītņēmēju maksātspējas izvērtēšanu, nevis iznīcināt nozari.

Tāpat paredzēts ieviest stingrāku regulējumu maksātspējas vērtēšanai, kas paredzētu arī potenciālā kredītņēmēja ienākumu un izdevumu vērtēšanu, kā arī noteikt stingrāku regulējumu attiecībā uz nebanku kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, nosakot tās vispārējās prasības un gadījumus, kuros reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos.

„Ir atbalstāms stingrāks regulējums attiecībā uz maksātspējas vērtēšanu, bet šādā gadījumā Ekonomikas ministrijai jārada instruments minētās prasības nodrošināšanai. Ir morāli nepieņemams tas, ka pašreizējais reklāmas industrijas uzplaukums, kas saistīts ar milzīga apjoma „ātro kredītu” reklāmu, tiek balstīts uz mazturīgāko sabiedrības daļu, kas ir spiesta izmantot ātrās kreditēšanas pakalpojumus,” vērš uzmanību E.Siliņa.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone, paužot atbalstu nozares sakārtošanai, aicināja nodalīt kredītu veidus, kuriem regulējums nebūtu jāmaina, piemēram, līzinga aizdevumi un hipotekārie kredīti.

„Ekonomikas ministrijas darba grupai ir atkārtoti jāvērtē priekšlikumi attiecībā uz tirgus dalībnieku darbības ierobežošanu, ņemot vērā nozares darbības specifiku un rodot saprātīgu kompromisu starp paredzētajiem ierobežojumiem, nozares dalībnieku rentablu komercdarbību un sabiedrības mazāk aizsargātās daļas aizsardzību,” apliecina komisijas priekšsēdētāja.

Saeimas Preses dienests