Lai noteiktu likumisko ietvaru Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtībai un citiem ar to saistītiem jautājumiem, kā arī lai nodrošinātu to saglabāšanu un vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 16.aprīlī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”.

Likumprojekts paredz noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu tiesisko statusu, juridisko piederību un zonējumu, kā arī uzraudzības, kopšanas un atjaunošanas darbu finansēšanas kārtību. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols, Latvijas kultūrvēsturiskā daļa.

Institūciju un interešu grupu sadarbības veicināšanai, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai un izmantošanai tiks veidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, paredz likumprojekts.

Komisijas sēdē, uzklausot Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāju Juri Dambi, Rīgas pieminekļu aģentūras direktoru Gunti Gailīti un Kultūras ministrijas pārstāvjus, deputāti bija vienisprātis, ka par likumprojektu vēl nepieciešamas plašas diskusijas un priekšā vēl liels darbs.

Komisija vienojās lūgt Latvijas Nacionālajam arhīvam, Valsts zemes dienestam un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izziņas par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu tiesisko statusu uz 1940.gadu un citu nepieciešamo informāciju.

Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts skatīt 25.aprīlī.


Saeimas Preses dienests