Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalsta Civillikuma izmaiņas nesamērīgu līgumsodu ierobežošanai

(20.03.2013.)

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.martā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas.

 „Komisija pie likuma grozījumiem strādā ciešā sazobē ar civiltiesību ekspertiem, lai izpratni par līgumsodu tuvinātu citu Eiropas valstu praksei. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina,” norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa –Egnere.

Deputāti šodien atbalstīja precizētu līgumsoda jēdziena redakciju, kas paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.

Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.Piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Spēkā esošais regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs var pārsniegt 100 procentus no aizdevuma summas.

Praksē tiesas ir parādījušas negatīvu attieksmi pret šādu regulējumu, dažkārt samazinot piedzenamo līgumsodu un motivējot to ar kreditora ļaunprātīgu vilcināšanos pieteikt prasību. Taču arī šāda tiesu prakse neļauj izvairīties no gadījumiem, kad parādniekam jāmaksā nesamērīga summa, ko veido līgumsods, nokavējuma procenti un zaudējuma atlīdzība.

Komisija nolēma priekšlikumu sagatavošanai 3.lasījumam atvēlēt divus mēnešus un aicināja likumprojekta pilnveidošanā aktīvi piedalīties arī Tieslietu ministrijai, kā ekspertus piesaistot civiltiesību jomas speciālistus no akadēmiskās vides. 

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.jūlijā
09:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde
09:00  Eiropas Savienības Austrumu partnerības parlamentāro administrāciju dialogs par pārmaiņu vadību, sarunu vešanu un komunikāciju
09:30  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde