Saeima ceturtdien, 14.martā, izdarīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Saeimas Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus parlaments pieņēma divos lasījumos kā steidzamus.

Lai arī daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, pie atbildības tiek saukti vien to tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori.

Jaunais procesuālais regulējums paredz risināt praktiķu identificētās problēmas, likumā nosakot iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu. Tas ļaus piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta.

Turklāt praksē ir gadījumi, kad juridiskās personas pārstāvis izsaka vēlmi pabeigt procesu ātrāk un nevēlas iesaistīties visās tiesu instancēs, kur pārsūdzības iesniedz fiziskā persona. Juridiskā persona ir gatava jau ātrāk atlīdzināt kaitējumu, saņemt „sodu”, lai izbeigtu uzņēmuma vārda piesaukšanu saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas tādējādi ļaus uzlabot uzņēmuma reputāciju, veikt nepieciešamos pretkorupcijas pasākumus un turpināt komercdarbību.

Iespēja juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus likumos ir paredzēta jau astoņus gadus, taču līdzšinējais tiesiskais regulējums nav efektīvs un praksē šīs tiesību normas gandrīz nav piemērotas. Šajā laikā ir uzsākti 13 attiecīgi kriminālprocesi, taču piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajai personai piemēroti tikai vienu reizi.

Juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļus var piemērot likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu, turklāt piedāvātās Krimināllikuma izmaiņas nosaka, ka pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi. Plānots būtiski paaugstināt naudas piedziņas maksimālo apmēru, atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un juridiskās personas mantiskā stāvokļa to nosakot desmit līdz simt tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējais regulējums paredz naudas piedziņu vienas līdz desmit tūkstošu minimālo algu apmērā.

Kā iepriekš norādījis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, šīs jomas sakārtošana ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā šī gada 1.aprīlī.



Saeimas Preses dienests