Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 27.februārī, iepazinās ar Veselības ministrijas plānotājiem darbiem, lai uzlabotu sabiedrības garīgo veselību. Komisijas sēdē šodien piedalījās arī tiesībsargs un viņa biroja pārstāvji.

„Garīgās veselības jomā atzinīgi jāvērtē iniciatīvas, kas vērstas uz stacionārai palīdzībai alternatīvu aprūpes formu ieviešanu. Nebūt ne visiem pacientiem ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, un arī valstij pakalpojumi ārpus slimnīcām izmaksās lētāk. Taču reizē deputātus bažīgus darīja atsevišķu pasākumu lēnie tempi, kā arī psihoneiroloģisko slimnīcu uzņemtās lielās kredītsaistības,” atzīst komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Kā deputātiem skaidroja Veselības ministrijas pārstāvji, Rīgā un Daugavpilī ir izveidoti garīgās veselības ambulatorie centri, tāpat plānots veidot pusceļa mājas un grupu mājas psihoneiroloģisko slimnīcu pacientu deinstitucionalizēšanai. Plānots ieviest arī jaunu pakalpojumu ― mobilās psihiatriskās palīdzības brigādes.

Deputāti noskaidroja, ka kopš 2006.gada būtiski līdzekļi ieguldīti sešu psihoneiroloģisko slimnīcu infrastruktūrā. „Lai arī tas ir būtisks ieguvums slimnīcām un pacientiem, nauda gandrīz pilnībā ņemta kredītā uz valsts galvojuma, un nedzēstais saistību apjoms joprojām veido 29 miljonus latu. Šeit saskatām bīstamību, jo, tiklīdz slimnīcas vairs nespēs maksāt parādu, tā kļūs par valsts budžeta problēmu, kā jau to ne vienreiz vien esam pieredzējuši,” uzskata A.Barča.

Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) jautāja, kādēļ slimnīcu modernizācijai lielākā mērā nav piesaistīts Eiropas fondu finansējums, un aicināja nepieļaut situāciju, ka parāda dzēšana notiek uz slimnīcu pacientu rēķina. Deputāti vienojās jautājumu par psihoneiroloģisko slimnīcu finansiālo situāciju analizēt atsevišķā tikai šim jautājumam veltītā sēdē.

Komisijas deputāte Elīna Siliņa norādīja uz augsto pašnāvību īpatsvaru skolēnu vidū un pauda bažas, ka ministrija tikai nākamgad plāno izstrādāt metodiskos norādījumus skolu psihologiem darbam ar bērniem, kuriem ir garīga rakstura, uzvedības vai emocionāli traucējumi. Deputāte interesējās, vai tie būs tikai ieteikumi, vai arī plānots organizēt reālu sadarbību starp skolu speciālistiem un mediķiem, lai laikus atklātu un novērstu problēmas un glābtu bērnu dzīvības.

Savukārt deputāts Andris Bērziņš (ZZS) pauda neizpratni, ka valsts neapmaksā psihoterapeita pakalpojumus bērniem. Deputāts norādīja, ka daudzi šo dārgo speciālistu palīdzību nespēj apmaksāt paši, un tādējādi tiek ielaistas problēmas, kas valstij pēc tam izmaksā vēl vairāk.

A.Barča informēja, ka komisija turpinās diskusiju par sabiedrības garīgās veselības attīstību, 13.martā dodoties izbraukuma sēdē Tiesībsarga birojā un vērtējot aktuālo situāciju Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajos valsts sociālās aprūpes centros cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.


Saeimas Preses dienests