Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.februārī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Komisija nolēma abus likumprojektus izskatīšanai Saeimā virzīt kā steidzamus.
Daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, savukārt pie atbildības tiek saukti vien tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori.
Jaunais procesuālais regulējums paredz iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta, komisijas sēdē norādīja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Andrejs Judins (Vienotība). Iespēja juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus likumos ir paredzēta jau astoņus gadus, taču pašreizējais tiesiskais regulējums nav efektīvs un praksē šīs tiesību normas gandrīz nepiemēro. Šajā laikā ir uzsākti 13 attiecīgi kriminālprocesi, taču piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajai personai piemēroti tikai vienu reizi.
Juridiskajai personai kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļus var piemērot likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu, turklāt piedāvātās Krimināllikuma izmaiņas nosaka, ka pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi. Plānots būtiski paaugstināt naudas piedziņas maksimālo apmēru, atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un juridiskās personas mantiskā stāvokļa to nosakot desmit līdz simt tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējais regulējums paredz naudas piedziņu vienas līdz desmit tūkstošu minimālo algu apmērā.
Atbalstot likumprojektu tālāku virzību, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis aicināja komisiju grozījumus likumos veikt pēc iespējas ātrāk, jo šīs jomas sakārtošana ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Atbalstu likumprojektiem pauda arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Ģenerālprokuratūras un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, vienlaikus norādot uz otrajā lasījumā veicamajiem precizējumiem.
Pēc komisijas priekšsēdētājas biedres Ineses Lībiņa–Egneres priekšlikuma otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus pirms izskatīšanas komisijā vērtēs darba grupa, kurā līdz ar komisijas deputātiem strādās iesaistīto tiesībsargājošo iestāžu un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam deputāti rosina noteikt 5.martu, bet otrajā galīgajā lasījumā likumprojektu Saeimā plānots skatīt 14.martā.
Saeimas Preses dienests