Lai vērtētu 7. un 8.februāra Eiropadomes samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu panākto vienošanos par jauno ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13.februārī, tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.
„Eiropas lietu komisija šī Saeimas sasaukuma laikā bijusi aktīvi iesaistīta Latvijas pozīcijas formulēšanā un apstiprināšanā, kā arī aizstāvēšanā gan Briseles gaiteņos un tepat Latvijā, gan sarunās ar citu dalībvalstu parlamentu komisiju vadītājiem un ministriem un Eiropas Parlamenta atbildīgajiem ziņotājiem un komiteju priekšsēdētājiem. Esam cieši strādājuši kopā ar nevalstisko sektoru un sociālajiem partneriem,” sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Vērtējot budžeta sarunu rezultātus, komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka vissmagākā situācija ir ar tiešmaksājumu finansējumu, kā arī finansējumu lauku attīstībai kopumā. Labāka situācija ir kohēzijas politikas jomā, īpaši, ja izdosies piesaistīt finansējumu arī no Eiropas savienojuma instrumenta un jauniešu bezdarba mazināšanai paredzētā finansējuma, norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
„Noslēdzoties sarunām par jauno Eiropas budžetu, izskanējuši dažādi viedokļi un vērtējumi par sarunu rezultātu — no uzskata, ka Latvija piekāpusies ātri, līdz viedoklim, ka mūsu valsts tielējusies ilgi. Esmu pārliecināta, ka patiesība ir pa vidu,” norādīja komisijas priekšsēdētāja. „Latvijas mērķis budžeta sarunās bija iegūt finansējumu Nacionālajā attīstības plānā definēto mērķu izpildei, tostarp mūsu valsts prioritātēm tiešmaksājumiem un kohēzijai. Eiropas lietu komisija mēneša laikā no Ministru prezidenta gaida izvērtējumu par budžeta sarunu rezultāta atbilstību iespējām īstenot Nacionālajā attīstības plānā definētos pasākumus,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica un vienlaikus atzīmēja, ka turpmāk būtiski ir nodrošināt efektīvu šo līdzekļu izmantošanu.
Pēc sarunām panākts, ka Latvija tiešmaksājumos saņems par 106 procentiem vairāk, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu, savukārt Lietuvas pieaugums ir 36 procenti, bet Igaunijas — 67 procenti, sēdē deputātus informēja Ministru prezidents. Tas apliecina, ka notiek tiešmaksājumu izlīdzināšana starp Baltijas valstīm, perioda beigās sasniedzot 196 eiro par hektāru gan Latvijā, gan arī Lietuvā un Igaunijā. Lai izlīdzināšana būtu straujāka, modulācijas rezultātā tiešmaksājumiem būs iespējams novirzīt arī lauku attīstības finansējumu, kā arī tiks nodrošināti nacionālie papildus maksājumi, sacīja V.Dombrovskis.
Nākamajā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošanai Latvijai būs iespēja izmantot līdz 4,9 miljardiem eiro. Jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijai būs iespēja piesaistīt līdz 80 miljoniem eiro un transporta projektiem — līdz 600 miljoniem eiro no Eiropas savienojuma instrumenta papildus kohēzijas aploksnes finansējumam. Arī Ministru prezidents uzsvēra, ka būtiska ir pārdomāta projektu sagatavošana un kvalitatīvu investīciju nodrošināšana.
Komisijas deputāte Iveta Grigule (ZZS) sēdē vērsa uzmanību, ka nav izpildīts Latvijas nacionālajā pozīcijā 7.un 8.februāra Eiropadomes samitam noteiktais mērķis panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu līdz Rumānijas līmenim jau no 2014.gada.
Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka ir būtiski Eiropadomes samitā panākto rezultātu attiecībā uz daudzgadu budžetu Latvijas sabiedrībai skaidrot pēc iespējas vienkārši un skaidri.
Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdātājas biedrs Atis Lejiņš dalījās budžeta sarunu procesa pieredzē, akcentējot citu dalībvalstu un ES institūciju spēcīgos argumentus.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Aija Balode sacīja, ka zemnieki jūtas sarūgtināti par sarunu rezultātiem un pauda bažas par iespēju apstrādāt to zemes apjomu, kas definēts Nacionālajā attīstības plānā.
Komisijas priekšsēdētāja un Ministru prezidents pateicās visiem ES daudzgadu budžeta sarunu procesā iesaistītajiem — valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajam sektoram un sociālajiem partneriem.
Saeimas Preses dienests