Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 5.februārī, vienbalsīgi pauda konceptuālu atbalstu Civillikuma grozījumiem, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas.

Piedāvātā Civillikuma grozījumu redakcija līgumsodu definē kā konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkstēs noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Šādai praksei neatbilstoši un nesamērīgi procenti uzskatāmi par prettiesiskiem, paredz komisijas atbalstītie Civillikuma grozījumi.

Likumprojekta autori norāda, ka līgumsoda apmēram jābūt fiksētam, un tas nevar būt pastāvīgi pieaugošs nenoteikts lielums. Pēc civiltiesisko attiecību būtības līgumsodam jābūt tādam, kam parādnieks piekrīt apzināti, un tam jābūt samērīgam no preču - naudas attiecību viedokļa.

Kā komisijas sēdē norādīja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras profesors Kalvis Torgāns, sagatavotie Civillikuma grozījumi palīdzēs atgriezties pie Civillikumā ietvertā līgumsoda institūta būtības, jo pašreizējās interpretācijas nodrošina iespēju vienai no līgumslēdzēju pusēm gūt nesamērīgu labumu un pat kalpo kā instruments mantas konfiscēšanai.

Konceptuālu atbalstu likumprojekta mērķim pauda arī LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras asociētais profesors Jānis Kārkliņš, vienlaikus norādot, ka piedāvātā Civillikuma redakcija pilnībā neatrisinās konstatētās problēmas un uzņēmēji varēs atrast veidus, kā likumu apiet. Vienlaikus viņš aicināja vērtēt, vai būvniecībā un citu darbu izpildē tomēr nebūtu jāsaglabā iespēja līgumsodu noteikt kā procentus no līguma summas.

Viens no likumprojekta iesniedzējiem komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka sagatavotie likuma grozījumi ir svarīgs pirmais solis, lai meklētu risinājumu ļoti būtiskām problēmām. Viņš pauda apņēmību, skatot likumprojektu nākamajos lasījumos, pilnveidot likuma redakciju tā, lai Civillikums nepieļautu patērētājam nesamērīgi nelabvēlīgus nebanku kreditēšanas līguma nosacījumus.

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                        Akcentējot problēmas aktualitāti sabiedrībā, deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) aicināja Tieslietu ministriju aktīvi iesaistīties likumprojekta sagatavošanā un pārskatīt prioritātes, lai šī jautājuma risināšanā varētu iesaistīties pilnvērtīgi un likums tiktu grozīts pēc iespējas ātrā termiņā. 

Konceptuālu atbalstu likumprojektam pauda arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji.

Spēkā esošais regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs var pārsniegt 100 procentus no aizdevuma summas. Praksē tiesas ir parādījušas negatīvu attieksmi pret šādu regulējumu, dažkārt samazinot piedzenamo līgumsodu un motivējot to ar kreditora ļaunprātīgu vilcināšanos pieteikt prasību. Taču arī šāda tiesu prakse neļauj izvairīties no gadījumiem, kad parādniekam jāmaksā nesamērīga summa, ko veido līgumsods, nokavējuma procenti un zaudējuma atlīdzība.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa–Egnere darbu pie šī likumprojekta raksturoja kā veiksmīgu deputātu un akadēmisko spēku sadarbības piemēru un pauda apņēmību rast risinājumu pēc iespējas īsā laikā, vienlaikus rūpējoties gan par likumprojekta virzības efektivitāti, gan kvalitāti.

Deputāti nolēma kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 14.martu.



Saeimas Preses dienests