Dažu gadu laikā Latvija no valsts ar būtisku iekšzemes kopprodukta samazinājumu ir spējusi kļūt par valsti, kuras ekonomika dinamiski atveseļojas. Lai nodrošinātu izaugsmes ilgtspēju, būtiska ir valsts parlamenta līdzdalība. To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sanāksmē, daloties Latvijas uzkrātajā pieredzē sociālo atbalsta programmu izmantošanā sociālajā politikā.
Saeimas delegācija sešu deputātu sastāvā Eiropas semestra ietvaros piedalās EP ekonomikas politikas koordinācijas nedēļā, kas šajās dienās notiek Beļģijas galvaspilsētā Briselē. „Lai grūtībās neapsīktu pozitīvās attīstības tendences, svarīga ir nacionālo parlamentu loma. To atbalsts un agrīna iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesā stiprina demokrātisko leģitimitāti un nodrošina atbildību par pieņemtajiem lēmumiem,” sanāksmes dalībniekiem sacīja A.Ašeradens.
Informējot par Latvijas pieredzi finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, A.Ašeradens uzsvēra, ka pārmaiņu sasniegšanai Latvijas sabiedrība akceptēja valdības, Starptautiskā Valūtas fonda un citu starptautisko aizdevēju kopīgi izstrādāto sadarbības programmu. „Programma aizdevuma saņemšanai nozīmēja dramatiskus taupības pasākumus un nepopulārus politiskus lēmumus, taču rezultātā valsts izdevumi un ieņēmumi tika sabalansēti relatīvi īsā laikā, tādējādi atgūstot starptautisko finanšu tirgu uzticēšanos Latvijai,” sacīja A.Ašeradens un akcentēja, ka ierobežotu finanšu resursu apstākļos Latvija ir iemācījusies vēl rūpīgāk izvērtēt struktūrfondu ietekmi ekonomikas atveseļošanā un darbaspēka prasmju uzlabošanā.
Negatīvo sociālo seku mazināšanu krīzes laikā nodrošināja Sociālās drošības tīkla stratēģija, kuras ietvaros tika nodrošināts ārkārtas pasākumu kopums. Tika sniegts atbalsts vistrūcīgākajiem. Kā piemērus A.Ašeradens minēja algotos pagaidu sabiedriskos darbus pašvaldībās un pārkvalifikācijas programmas.
Vienlaikus A.Ašeradens arī vērsa uzmanību, ka patlaban aktuāla problēma ir strādājošo nabadzība. Latvijas parlaments un valdība arī šogad turpinās strādāt, lai mazinātu nabadzības riskus strādājošajiem.
Akcentējot Latvijas pieredzi, A.Ašeradens norādīja — lai arī valsts budžeta konsolidācijas radītā ietekme nav apzināta pilnībā, politikas plānošanā un uzraudzībā panāktie uzlabojumi ļauj Latvijai raudzīties nākotnē paļāvīgi, vienlaikus uzstādot kvalitatīvi jaunus mērķus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai.
EP Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtēja Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanai un ekonomikas izaugsmes rādītājus.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens, Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs un komisijas deputāti Kārlis Eņģelis (RP) un Ivans Klementjevs (SC), kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un komisijas deputāts Romualds Ražuks (RP) no 28.janvāra līdz 30.janvārim uzturas darba vizītē Beļģijas galvaspilsētā Briselē, kur Eiropas semestra ietvaros piedalās Eiropas Parlamenta ekonomikas politikas koordinācijas nedēļā.
Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments, kura mērķis ir ES ekonomikas pārvaldības stiprināšana. To veido katras valsts iecerētais reformu kopums un Eiropas institūciju viedoklis par šīm reformām.
Saeimas Preses dienests