Galerija

Diskutējot par elektroenerģijas cenu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.janvārī, uzsvēra, ka tuvāko gadu laikā nedrīkst pieļaut elektrības sadārdzinājumu. Komisijas deputāti šodien tikās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kurš iepazīstināja ar informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu.

Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām varētu pieaugt par 53 procentiem, savukārt lielajiem ražojošiem uzņēmumiem pat par 73 procentiem. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu (OIK) maksājumi, norādīts ziņojumā. Pašlaik tos maksā gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan arī lielie energoietilpīgie ražotāji. Turklāt, ja visas obligātā iepirkuma ietvaros izdotās atļaujas tiks ieviestas, saistības pret elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033.gadam varētu būt aptuveni 7,2 miljardi latu. 

Lielo uzņēmumu pārstāvji deputātiem pauda bažas par būtisko cenu pieaugumu, norādot, ka tas samazina uzņēmumu konkurētspēju. Akciju sabiedrības (AS) „Liepājas metalurgs” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs šodien sēdē sacīja, ka elektrības sadārdzinājuma dēļ uzņēmums var bankrotēt, tādēļ valdes sēdē uzņēmēji lēmuši AS „Latvenergo” vairs nemaksāt OIK maksājumus. Savukārt uzņēmuma „Cemex” ārvalstu investors vērsa uzmanību, ka uzņēmums OIK maksājumos pērn samaksājis divus miljonus latu, turklāt ar katru gadu šie maksājumi būtiski pieaug. Cenu pieaugums ietekmē arī iespēju turpināt investēt ražošanas attīstībā.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka valsts saistību apjoms attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem vairākas reizes pārsniedz starptautiskā aizdevuma apmēru. „Šīs saistības iepriekšējos gados valsts uzņēmusies sabiedrībai necaurspīdīgā veidā, tādējādi elektroenerģijas patērētājiem faktiski turpmākajos gados būtu jāmaksā par šīm saistībām. Lai to nepieļautu, Ekonomikas ministrijai jāizvērtē elektroenerģijas atbalsta mehānismi, lai būtiski samazinātu šo saistību apjomu,” uzsvēra V.Dombrovskis.

D.Pavļuts deputātus informēja, ka valdība uzdevusi ministrijai izstrādāt elektroenerģijas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu līdz šī gada aprīlim. Elektroenerģijas cenām ir tendence palielināties visā pasaulē, tomēr cenu palielinājuma riski Latvijā ir nesamērīgi un var būtiski ietekmēt visas ekonomikas konkurētspēju, piebilda D.Pavļuts.

Deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība) vērsa uzmanību, ka, piemēram, Somijā atbalsta mehānisms elektroenerģijai balstās uz sabiedrības viedokli – pērk to, ko patērētāji uzskata par pareizu, un rēķinās ar nepieciešamajām izmaksām. Vai tas ir pareizi, ka Latvijā ar elektroenerģiju subsidējam siltumenerģiju, jautāja Dz.Zaķis, norādot, ka sabiedrībai jādomā arī par ēku energoefektivitāti. 

Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) pauda viedokli, ka valstij par elektroenerģijas patērētājiem jādomā ilgtermiņā, jāsamazina OIK, kā arī jābūt izstrādātai enerģētikas stratēģijai.  

Tautsaimniecības komisija marta sākumā aicinās atbildīgo ministriju informēt par iespējamajiem risinājumiem, lai nepieļautu elektroenerģijas cenu kāpumu.


Saeimas Preses dienests
Tālr.: 67087218, mob.: 26136160
E-pasts: prese@saeima.lv