Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pāriet uz atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu.

Saeima jau 2012.gada sākumā izdarīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, atsakoties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas, taču Satversmē nostiprinātais regulējums joprojām paredz, ka Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši ievēlējami aizklāti.

Komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne atzina, ka Eiropas valstīs procesuālā kārtība amatpersonu ievēlēšanai vai apstiprināšanai amatā ir dažāda. Amatpersonas, tostarp Valsts prezidents un tiesneši, tiek ievēlēti deputātiem balsojot gan atklāti, gan arī aizklāti. Taču Latvijā ir skaidri redzama vēlētāju griba atteikties no šādas prakses. Ņemot vērā, ka lielākā daļa amatpersonu jau tagad tiek ievēlētas atklāti un šāda kārtība nav radījusi problēmas, komisijas vadītāja norādīja, ka neredz šķēršļus, lai pilnībā atteiktos no aizklātiem balsojumiem.

Savukārt komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (Vienotība) sēdē norādīja, ka Latvijas jaunāko laiku politiskā vēsture liecina, ka šie aizklātie balsojumi tiek izmantoti diezgan nekorektā veidā, tādējādi nodarot lielu ļaunumu gan pašiem politiķiem, gan sabiedrības attiecībām ar politiku un varu.

Tuvākā gada laikā beigsies vairāku Satversmes tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš un līdz ar to ir svarīgi, lai jau šobrīd šis jautājums tiktu sakārtots tieši mūsu valsts un Satversmes tiesas reputācijas dēļ, sacīja komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere. Tāpat I.Lībiņa-Egnere pauda, ka katrā tiesiskā valstī Satversmes tiesnešu profesionalitāte ir arī simbols tam, cik augstu vērtējam konstitucionālo tiesu, līdz ar to aizdomas un pieņēmumi nedrīkstētu aizēnot šo procesu.

Nepieciešamību pilnībā atteikties no amatpersonu aizklātas ievēlēšanas likumprojekta autori pamato ar to, ka vēlētājiem jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai jābūt pārbaudāmai. Atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu.

Aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību valsts varai, bet arī radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Savās nozarēs atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā, norāda likumprojekta autori.

Grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.

Valsts konstitūcija nosaka, ka izmaiņu veikšanai Satversmē grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.



Saeimas Preses dienests