Kvalitatīva un gudra Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, eiro ieviešana, aktīva līdzdalība diskusijā par tālāku ES integrāciju – tie ir Latvijas izaicinājumi ES tuvākajā nākotnē. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti un ES jautājumu eksperti uzsvēra, piektdien, 11.janvārī, pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm diskutējot par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.
„Šī brīža ekonomiskā situācija ir noteikusi, ka Eiropas Savienības dienaskārtībā dominē ekonomikas jautājumi, ko apliecina arī ārlietu ministra ikgadējais ziņojums, kura liela daļa veltīta tieši šiem tematiem. Šodienas sēdē eksperti atzinīgi vērtēja ziņojumu, un esmu pārliecināta, ka tas paver ceļu kvalitatīvai diskusijai Saeimas ikgadējās ārpolitikas un Eiropas lietu debatēs. Šīs dienas diskusija iezīmēja galvenos gaidāmo debašu virzienus," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Viens no Latvijas izaicinājumiem ES ir gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē un prezidējošās valsts pienākumu pildīšana. Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa vērsa uzmanību, ka šajā kontekstā Latvijai jāraugās ES institūciju virzienā, apzinot tajās strādājošos Latvijai piederīgos. Lai arī Latvija ir maza valsts ar ierobežotiem resursiem, tieši ES institūcijās strādājošie var palīdzēt definēt, kuras no plānotajām iniciatīvām Latvijas prezidentūrā ir īstenojamas. Arī Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš aicināja mērķtiecīgi plānot Latvijas valstspiederīgo pārstāvniecību ES institūcijās.
Savukārt Sabiedriskās politikas centra „Providus” ES politikas pētniece Dace Akule norādīja, ka 2015.gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā, iespējams, tiks runāts par jaunu ES līgumu, tāpēc Latvijai jau laikus jābūt tam gatavai.
2013.gadā turpināsies arī diskusija par tālāku ES integrāciju. Ž.Ozoliņa norādīja uz iespējamu pretrunu Latvijas nostājā par ES tālāku integrāciju – lai arī mūsu valsts jau izsenis iestājas pret tā saukto divu ātrumu Eiropu, vienlaikus Latvija tālākas ES integrācijas gadījumā vēlas būt Eiropas valstu kodolā, proti, to valstu starpā, kas iet ciešākas integrācijas ceļu. Savukārt Latvijas Ārpolitikas Institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis pauda bažas, ka ciešāka ES integrācija varētu nozīmēt diskusiju par veto tiesību piešķiršanu Eiropas Komisijai pār dalībvalstu nacionālajiem budžetiem. K.Bukovskis prognozēja, ka daudzas dalībvalstis varētu iebilst, un pauda uzskatu, ka arī Latvijai jāiestājas pret šādu soli.
Diskutējot par vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners sacīja, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē kontekstā eiro neieviešana nozīmētu, ka mūsu valstij būs liegta klātbūtne un to Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) vadība, kurās piedalās eirozonas finanšu ministri. Savukārt D.Akule pauda, ka diskusijai par eiro ieviešanu Latvijā jābūt racionāli pamatotai nevis emocionālai. Runājot par Latvijas valūtu kā nacionālo asinsriti, nedrīkst aizmirst, ka lats ir daudz lielākas asinsrites sastāvdaļa – lats ir piesaistīts eiro, uzsvēra D.Akule.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.
Šogad Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notiks jau trešo reizi. Pirmās Saeimas ārpolitikas debates notika 2011.gada 27.janvārī.
Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests