Eiro ieviešanai ir divi būtiski virzieni — jānodrošina Māstrihtas kritēriju izpildes ilgtspēja, kam nepieciešama stabila valsts ekonomika, un ir jāskaidro eiro ieviešanas priekšrocības. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, trešdien, 9.janvārī, vērtējot Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā un sabiedrības informēšanas kampaņu.
„Šodienas sēde apliecināja, ka pāreja uz vienotu Eiropas valūtu eiro ir nozīmīga gan makroekonomiskā līmenī, gan ikvienam Latvijas iedzīvotajam. Eiro ir forma, nevis saturs, un pats par sevi neko nenozīmē. Saturs ir Latvijas cilvēki, viņu izglītība un spējas sniegt savu ieguldījumu valsts ekonomikā. Ja mēs nodrošinām vienu, bet aizmirstam par otru, valsts nevar pilnvērtīgi attīstīties. Ne velti Eiropas Komisija konverģences ziņojumā īpašu uzmanību pievērsusi augstākās izglītības reformām. Eiro ieviešanai jānotiek kopā ar straujām un izlēmīgām pārmaiņām Latvijas augstākajā izglītībā," norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Sēdē komisijas priekšsēdētāja īpaši akcentēja nepieciešamību nodrošināt Latvijas ekonomikas ilgtspēju. „Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem eiro ieviešanā ir konverģences ziņojuma pieprasīšana Eiropas Komisijai. Šī ziņojuma saņemšana nav tikai tehnisks jautājums, jo tas attieksies ne tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Iepriekšējā gada vasarā saņemtajā Eiropas Savienības Padomes ieteikumā Latvijai par 2012.gada rekomendācijām vērsta uzmanība uz nepieciešamību īstenot virkni reformu, tostarp nodokļu politikas un izglītības jomā,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Konverģences programma ir vidēja termiņa fiskālās politikas plānošanas instruments, kurā definēti galvenie fiskālās politikas mērķi un nepieciešamās reformas to sasniegšanai.
Arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pauda, ka ir būtiski, lai EK redz, ka Latvijai ir ilgtspējīgi plāni stabilas ekonomikas veidošanai.
Z.Kalniņa-Lukaševica arī atzīmēja, ka "sabiedrībai aktīvāk jāskaidro eiro ieviešanas process un priekšrocības, lai nepieļautu spekulācijas un cilvēku bažas”.
Deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka uz Māstrihtas kritēriju izpildi nepieciešams raudzīties ne vien laika periodā līdz 2014.gada 1.janvārim, bet ilgtermiņā, lai nepieļautu Latvijas ekonomikas atkārtotu pārkaršanu. Savukārt Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs akcentēja nepieciešamību inflācijas rādītāju noturēt Māstrihtas kritēriju robežās arī laika periodā pēc 2014.gada.
Komisijas deputāti bija vienisprātis ar ekspertiem par nepieciešamību kliedēt mītus par eiro ieviešanu. Kā piemēru Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis minēja iedzīvotāju paustās bažas par algu izmaksāšanu, pārrēķinu veicot, vienu latu piemērojot vienam eiro, tādējādi zaudējot ievērojamu algas daļu. Šādas baumas ir pilnīgi absurdas, jo algas, kā arī pensijas un pabalsti pēc eiro ieviešanas tiks izmaksātas eiro, pārrēķinus veicot pēc stingri noteiktā konvertācijas kursa un noapaļojot līdz veseliem eiro.
Ņemot vērā komisijas sēdes ierobežoto laiku, jautājumu par vienotās valūtas ieviešanu un sabiedrības informēšanas kampaņu turpinās skatīt arī komisijas nākamās nedēļas sēdē, kas notiks trešdien, 16.janvārī, Sarkanajā zālē Jēkaba ielā 11.
Saeimas Preses dienests