Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aizvadītajā rudens sesijā īpašu uzmanību pievērsa izglītības attīstības jautājumiem. Komisijas deputāti tikās ar izglītības un zinātnes ministru, diskutēja par mācību priekšmetu standartu, augstākās izglītības attīstības pamatnostādnēm, mācību grāmatu sagatavošanu, kā arī valsts finansējuma kārtību profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmās. Kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārrunāta arī veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta ieviešana. Savukārt izbraukuma sēdē Latvijas Kultūras akadēmijā komisijas deputāti diskutēja par kultūras un mākslas studiju procesa un pētniecības jautājumiem.

„Augstākās izglītības padome vienmēr ir bijis nozīmīgs mūsu komisijas sadarbības partneris. Ņemot vērā, cik daudz vēl jādara augstākās izglītības pilnveidei, esam gandarīti, ka mums atkal ir pilnvērtīgs sociālais partneris, ar kura palīdzību mēs varēsim risināt augstākās izglītības attīstības jautājumus,” informē komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, paužot gandarījumu par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu Saeimā.

Rudens sesijā komisija noslēdza darbu pie nozīmīgiem likumprojektiem, ko Saeima atbalstīja galīgajā lasījumā. Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas līdz 17.gadsimtam pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji, nosaka grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Grozījumos arī definēts, kas ir senlietas. I.Druviete skaidro, ka joprojām notiek nelegālie arheoloģiskie izrakumi, un arheoloģisko senvietu postījumu skaits palielinās, taču pašreizējais regulējums nebija pietiekams, lai ierobežotu tajos iegūto arheoloģisko atradumu un senlietu nekontrolētu tirdzniecību, tai skaitā internetā, kā arī to izvešanu no valsts.

Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā nosaka, ka valsts karogam Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences  Rīgas pilī un vasaras rezidences Jūrmalā  jāatrodas arī ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta laikā, ciktāl valsts karoga novietošana šādos apstākļos ir savienojama ar cieņu pret valsts karogu.

I.Druviete uzsver, ka komisija pievērsusies arī autortiesību jautājumiem: „Šis ir ļoti sarežģīts darbības lauks ― pastāv domstarpības gan starp profesionālajām organizācijām, gan starp juristiem, un mēs nākamā gada sākumā ceram darbu pie šiem grozījumiem pabeigt, lai plašākā sabiedrībā būtu skaidrs, ko mēs uzskatām par publisku izpildījumu.”

Komisijas dienaskārtībā bija arī muzeju nozares aktualitātes, jaunatnes politika un dzimumu līdztiesības jautājumi, un kopā ar Saeimas Sabiedrības saliedētības komisiju diskutēts par Latvijas kultūras kanona atjaunošanu.

Runājot par plānoto nākamajā ziemas sesijā, komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka jāturpina darbs pie būtiskiem likumprojektiem gan kultūras, gan zinātnes jomā: „Trešajā lasījumā skatīsim grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kas noteiks, ka Latvijas Nacionālo operu turpmāk pārvaldīs valde, un definēs šīs valdes pienākumus. Tāpat turpināsim darbu pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā ― sakārtosim patentēšanas un izgudrojumu jautājumu, strādāsim pie valsts dibināto universitāšu zinātnisko institūtu jautājuma un risināsim vairākus citus jautājumus, kas mūsu zinātniekiem ir aktuāli”.

Saeimas Preses dienests