Saeima aizvadītajā sesijā ir pieņēmusi virkni lēmumu, lai ar jauno gadu pilnveidotu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī uzsāktu jaunus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Sociālo un darba lietu komisija turpinājusi darbu pie likumu pilnveidošanas, sagatavojot izmaiņas vairākos sociālās jomas darbu regulējošos likumos, uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
„No vietas izkustējies demogrāfijas vezums, Saeimai lemjot par atbalstu ģimenēm ar bērniem pēc gada vecuma sasniegšanas – kad bērnudārzs praktiski nav pieejams, bet valsts finansiālais atbalsts līdz šim bijis niecīgs. Tagad pabalsts par visiem bērniem šajā vecumā būs 100 latu – neatkarīgi no vecāku nodarbinātības statusa,” stāsta komisijas priekšsēdētāja. Tāpat no jaunā gada tiek samazināti krīzes laikā noteiktie ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai – „griesti” tagad ir dubultoti.
A.Barča norāda, ka ir rasts finansējums, lai no nākamā gada iedzīvinātu Invaliditātes likumā iekļautos jauninājumus un nodrošinātu asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp bērniem. Valsts apmaksāti asistenti ir iespēja cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām kļūt mobilākiem – apmeklēt skolu, saņemt pakalpojumus iestādēs un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. „Tas ir būtisks atbalsts neatkarīgai dzīvei,” uzsver A.Barča.
No nākamā gada no diviem līdz četriem procentiem plānots palielināt iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī. To plānots celt arī turpmāk, līdz 2016.gadā likme sasniegs sešus procentus. Izmaiņas būs arī attiecībā uz bezdarbniekiem. Ar nākamo gadu visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam.
Nākamais gads nesīs atalgojuma pieaugumu sociālās aprūpes centru un Valsts darba inspekcijas darbiniekiem. A.Barča norāda, ka krīzes laikā samazinātais finansējums ir bijis kritiski nepietiekams, un, tikai pateicoties nozarē strādājošo pašaizliedzībai, iestādes ir spējušas pildīt savas funkcijas.
Atzīmējot Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, Saeimā 3.decembrī tradicionāli pulcējās NVO pārstāvji, kuri aizstāv cilvēku ar invaliditāti intereses. „Jau trešo reizi atvēlam vienu dienu gadā, lai runātu ar invalīdu organizācijām par aktuālajām problēmām un kopā meklētu risinājumus. Šogad pasākumu bagātināja paralimpisko spēļu fotoizstādes atklāšana – lieliska ilustrācija mūsu cilvēku spējām un ambīcijām,” atzīst Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja. Kā vēl vienu veiksmīgu sadarbības projektu viņa atzīmē Saeimā notikušo starptautisko konferenci, kurā meklēja iespējas bērniem, kas bez palikuši bez vecāku gādības, uzaugt ģimeniskā vidē.
Aizvadītajā sesijā Saeima pieņēmusi arī vairākus komisijas sagatavotus likumprojektus.
Grozīts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, paredzot, ka valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi darbspēju atjaunošanai būs pieejami visām nodarbinātām personām ar funkcionāliem traucējumiem. Iepriekš valsts to nodrošināja tikai personām darbspējīgā vecumā.
Lai risinātu situācijas, kurās darba ņēmēji darba devēju rīcības dēļ zaudē tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, izdarīti grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likuma grozījumi paredz tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atsevišķos gadījumos reģistrēt darba ņēmēja statusa zaudēšanu. Tas nepieciešams, jo ir darba devēji, kas ilgstoši neinformē VID par to, ka persona uzņēmumā vairs nestrādā. Tādējādi cilvēks joprojām ir reģistrēts kā darba ņēmējs, lai gan faktiski darba attiecības ir pārtrauktas. Tas liedz bijušajiem darbiniekiem pretendēt uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, bezdarbnieka pabalstu. Problēma tiek risināta, VID paredzot iespēju reģistrēt sociāli apdrošinātas personas statusa zaudēšanu un par to paziņojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
Likums arī paredz, ka darba ienākumus un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru par iepriekšējo periodu varēs precizēt tāpat kā citus nodokļus ― triju gadu laikā. Lai novērstu riskus sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanai, noteikts, ka iemaksu precizēšana nemainīs jau piešķirto īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru.
Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz tādu personu nodrošināšanu ar dzīvesvietu, kurām vairs nav nepieciešami ilgstošās sociālās aprūpes iestādes pakalpojumi. Turpmāk pašvaldībām būs jānodrošina attiecīgajai personai izmitināšana, ja tai nav iespējas iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamajā telpā. Patlaban sociālās aprūpes centri var izrakstīt klientu tikai tad, ja pašvaldība rakstveidā apliecina, ka tā nodrošinās izmitināšanu, taču tas nav pašvaldības pienākums. Tādējādi tiek ierobežotas personas tiesības, un faktiski bez tiesas lēmuma var tikt atņemta brīvība.
Savukārt Farmācijas likuma grozījumi paredz mazināt viltotu zāļu nokļūšanas risku legālas zāļu piegādes ķēdē. Veselības inspekcijai paredzētas tiesības aizliegt ne tikai zāļu, bet arī aktīvo vielu un palīgvielu izplatīšanu, ja tiek konstatēts, ka tās ir nekvalitatīvas vai viltotas. Grozījumi arī nosaka, lai saņemtu sertifikātu veterināro zāļu izplatīšanai, personai jāapliecina sava kvalifikācija saskaņā ar Latvijas Veterinārārstu biedrības izstrādāto pārbaudes programmu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādā 11 deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Sociālās drošības apakškomisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.
Saeimas Preses dienests