Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 12.decembrī, apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju 13.-14.decembra Eiropadomei, tā dodot Ministru prezidentam mandātu sarunām samitā, kura uzmanības centrā būs Eiropas Savienības (ES) tālāka ekonomiskā un monetārā integrācija.
„Šodien komisijas apstiprinātā Latvijas nostāja skar būtiskus tālākas ekonomiskās un monetārās integrācijas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt eirozonai un visai Eiropas Savienībai tik nepieciešamo fiskālo stabilitāti, nākotnē izvairīties no nepieciešamības ieguldīt valstu līdzekļus grūtībās nonākušu banku glābšanā, kā arī atjaunot dalībvalstu ekonomiku izaugsmi,” norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja atzīmē, ka līdzšinējā ekonomiskā krīze skaidri parādījusi, ka eiro dzīvotspējai un visas ES ekonomiskajai izaugsmei vitāli nepieciešama ekonomiskās un monetārās politikas tālāka padziļināšana, veicot pasākumus, par kuriem ES līderi diemžēl neizšķīrās jau ES vienotās valūtas izveides laikā. Tādēļ ES valstu un valdību vadītāji šajā samitā plāno vienoties par Eiropadomes secinājumiem, kuri pēc savas būtības ir pagājušajā nedēļā publiskotā Eiropadomes priekšsēdētāja ziņojuma „Ceļā uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību” kopsavilkums.
Eiropadomes secinājumos būs izklāstīta „ceļa karte” jeb nākamie soļi Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai, piedāvājot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus. Pirmajā posmā līdz 2013.gadam iecerēts izveidot mehānismu tiešai banku rekapitalizācijai no Eiropas stabilizācijas mehānisma un pieņemt vienotā banku uzraudzības mehānisma regulējumu. Otrajā posmā, kas nosacīti varētu ilgt līdz 2014.gadam, iecerēts pabeigt Banku savienības izveidi un piedāvāt visām eirozonas valstīm slēgt līgumtiesiskas vienošanās ar ES iestādēm par to veicamajām reformām. Līdzīgi kā Banku savienības gadījumā, arī šos līgumus pēc brīvprātības principa varētu slēgt ārpus eirozonas esošās ES dalībvalstis. Savukārt trešajā posmā pēc 2014.gada Ekonomisko un monetāro savienību plānots stiprināt vēl vairāk, paredzot lielāku ekonomisko kompetenču nodošanu ES līmenī, pretī saņemot lielāku solidaritāti finanšu grūtību gadījumā.
Z.Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka ļoti būtiski ir šādiem tālākas integrācijas procesiem nodrošināt nepieciešamo demokrātisko leģitimitāti, un šajā jautājumā īpaša loma ir tieši dalībvalstu parlamentiem. „Tieši nacionālie parlamenti, apveltīti ar visām nepieciešamajām pilnvarām un ietekmi, ir vistiešākā saite ar sabiedrību un var kalpot kā nepieciešamais atsvars tālākas integrācijas procesiem,” parlamentu lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Saeimas Preses dienests