Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisija otrdien, 11.decembrī, atbalstīja Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) projekta galīgo redakciju un nolēma sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
„Nacionālais attīstības plāns nu ir ieguvis savu galīgo formu un saturu, un to virzīsim apstiprināšanai Saeimā. Šī dokumenta izstrādē, apspriešanā un uzlabošanā ir ieguldīts milzīgs darbs, un ceru, ka tajā izvirzītie mērķi arī reāli tiks sasniegti. NAP ir pirmais plānošanas dokuments, kas sasaistīts ar valsts budžeta finansējumu, un ir svarīgi šo sasaisti turpināt nākamajās finanšu plānošanās. Apakškomisija savu darbu turpinās, uzraugot un kontrolējot NAP īstenošanu,” pauž Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
No 247 priekšlikumiem, ko NAP projektam iesniedza Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, deputāti, Saeimas komisijas un frakcijas, Ministru kabinetā tika atbalstīti 202 ierosinājumi, apakškomisijas deputātus informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Mārtiņš Krieviņš. Priekšlikumu iesniedzēji NAP vēlējušies uzsvērt latviešu tautas, valodas un kultūras, pilsoniskās apziņas nozīmi, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras lomu. Tāpat aicināts uzsvērt dabas resursu taupīgu izmantošanu, veselības aprūpes nozīmi, kā arī nepieciešamību nodrošināt reemigrācijas pasākumus.
Izglītības jomā priekšlikumu autori aicinājuši uzsvērt augstākās izglītības digitalizāciju, veicināt mūžizglītību, kā arī sasaistīt prakses iespēju studējošajiem ar darba iespējām pēc izglītības iegūšanas. Viens no plašāk komentētajiem jautājumiem NAP projektā bijis par atbalstu klasteriem un inovāciju atbalsta infrastruktūrai, kā arī par stimulējošu nodokļu politiku pētniecības un attīstības veicināšanai. Tāpat NAP aicināts kā vienu no prioritārajiem zinātnes virzieniem uzsvērt Letoniku un nacionālo identitāti.
NAP projekta galīgajā redakcijā iestrādāti arī deputātu priekšlikumi veselības jomā, profesionālā un tautas sporta jomā, vietējo uzņēmumu atbalstam, kā arī par līdzsvarotu resursu sadalījumu starp pašvaldībām.
M.Krieviņš deputātiem apliecināja, ka mājasdarbs par NAP izstrādi līdz šī gada beigām ir izpildīts, un atzīmēja, ka nākamais uzdevums ir saistīts ar publiskās administrācijas un transporta sektora reformu, kā arī visu ministriju turpmākās darbības stratēģijas izstrādi. PKC vadītājs arī informēja, ka plānoti informatīvi pasākumi dažādām sabiedrības mērķauditorijām – pensionāriem, jauniešiem, uzņēmējiem – par NAP mērķiem.
Apakškomisijas sēdē Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Edvīns Karnītis akcentēja, ka, vadoties no līdzšinējā attīstības plāna īstenošanas pieredzes, jāņem vērā finansējuma iespējas, jāizstrādā konkrēts un stingrs rīcības plāns, kāda iepriekš nav bijis, un jānodrošina precīza un reāla NAP izpildes kontrole.
Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes un sasniedzamie rezultāti, kā arī rīcības virzieni katrā prioritātē, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.
Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu NAP nodrošina Ministru kabinets un to apstiprina Saeima.
NAP ir cieši saistīts ar „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” un „Nacionālo reformu programmu stratēģijas „ES2020” īstenošanai”.
Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas apakškomisija iesniegs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lēmumu projektu par NAP virzīšanu apstiprināšanai Saeimā, un plānots, ka Saeima par NAP galīgo redakciju lems 20.decembrī.
Saeimas Preses dienests